Jo ātrāk pamana demences pirmās pazīmes – vieglus prāta traucējumus, jo ātrāk var sākt ārstēšanu un palēnināt šo traucējumu attīstību, ļaujot cilvēkam dzīvot labāk. Ja pienāk brīdis, kad viņu vairs nevar atstāt vienu, ir jāmeklē citi risinājumi. Var vest uz Dienas aprūpes centru, kas ir līdzīgs bērnudārzam pieaugušajiem, vai smagākos gadījumos jāmeklē Sociālās aprūpes centrs vai pansionāts.

Ogres novada Sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa stāsta, ka novadā cilvēkiem ar demenci ir pieejama aprūpe mājās vai pansionātā «Madliena». Tomēr specializēta Dienas aprūpes centra novadā pagaidām nav. Tāpēc, sadarbojoties ar nevaldības organizāciju, tiek domāts par pakalpojuma izveidi.

Pašlaik vairāk iespēju ir cilvēkiem ar demenci vieglā formā. Ogres novada Sociālā dienesta Sociālo dienas aprūpes centru Lielvārdē var apmeklēt cilvēki ar viegliem atmiņas traucējumiem. Tur viņiem palīdz attīstīt vai atsvaidzināt sociālās prasmes, viņi var pavadīt laiku lietderīgi, saņemt emocionālu atbalstu un citus sociālā darba, aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus. Kamēr viņu radinieki strādā, cilvēki ar demenci var uzturēties drošā vidē. Pansionātā «Madliena» uzņem demences slimniekus, bet, ja slimība ir smaga, tad jāmeklē palīdzība tuvējā Sociālās aprūpes centrā Skrīveros vai citviet, kur šāds pakalpojums ir pieejams.

Pie ārsta!

Pansionāta «Madliena» vadītāja Inese Rudzgaile uzsver, ka demenci var diagnosticēt tikai psihiatrs vai neirologs. Ko darīt cilvēkam, kurš nav mediķis un pamana izmaiņas tuvinieka uzvedībā? I. Rudzgaile akcentē: «Ģimenes locekļiem nav jānosaka un jāpazīst demence, tas ir ģimenes ārsta uzdevums. Un ģimenes ārstam jāiesaka, kā rīkoties.»

Tiesa, bieži vārdu «demence» ikdienā izmantojam nevietā un neapzinoties. Tāpēc diagnozi jāuztic noteikt profesionālim, jo izmaiņas mums tuva vai pazīstama cilvēka uzvedībā var būt saistītas ar, piemēram, insultu. Ārsts noskaidro atmiņas traucējumu sākumu, attīstību un izpausmes. Atmiņas traucējumu smaguma izvērtēšanai var izmantot testus. Papildus tam ārsts noskaidro par citām saslimšanām, lietotajiem medikamentiem un devām un, ja vajadzīgs, veic izmeklējumus.

Kāpēc ir svarīgi nevilkt garumā vizīti pie ārsta? Vēl nav atrasti medikamenti, kas spēj izārstēt demenci, taču ir preparāti, kas šīs slimības attīstību spēj bremzēt. Piemēram, posmā, kad vērojami viegli kognitīvi traucējumi jeb atmiņas traucējumi, domāšanas un spriešanas gausums. Tie it kā dzīvot netraucē un vēl nav pietiekami izteikti, bet var liecināt par pirmsdemences stāvokli.

Izglītojamies paši!

Sabiedrības novecošanās ir būtiska problēma, kas ietekmē daudzus aspektus, tostarp ekonomiku, sociālo struktūru un veselības un sociālo aprūpi. Tāpēc ir svarīgi mācīties, kā samazināt risku saslimt ar demenci un to, kas var ietekmēt gan gados vecāka cilvēka, gan viņa tuvinieku dzīves kvalitāti. Ieteikums pavisam vienkāršs: jāizglītojas par novecošanu un jāmaina stigma, stereotipi, kas tiek attiecināti uz demenci. Piemēram, jaunie vecāki interesējas par zīdaiņu aprūpi, apmeklē kursus un meklē attiecīgu informāciju. Ja ģimenē ir pusaudži, tad vecāki vēlas uzzināt par viņu attīstību, jo šajā laikā bērni dumpojas un var sagādāt grūtības. Noteiktā vecumposmā sievietes un vīrieši grib noskaidrot, kā mainās viņu organisms, piemēram, par menopauzi vai prostatas slimībām. Tieši tāpat jāizglītojas par senioru vecumu un šī vecumposma īpatnībām. Nereti demence paliek nepamanīta tieši tāpēc, ka uzskatām – vecs cilvēks ir dīvains, neņemsim viņa untumus par pilnu. Ne velti to sauc arī par neredzamo slimību, jo bieži nepareizi diagnosticē. Statistikas dati liecina, ka Latvijā ar demenci slimo nepilni 9000 cilvēku. Patiesais skaits varētu būt divtik liels. Eiropas Savienības valstīs demence ir aptuveni septiņiem, astoņiem procentiem iedzīvotāju, kas vecāki par 60 gadiem, un katram otrajam vai trešajam vecumā virs 90 gadiem.

Kā rīkoties, lai izvairītos no saslimšanām, kas var būt cēlonis kognitīvajiem traucējumiem? Ārsti iesaka pastaigas dabā un fiziskās aktivitātes, daudzveidīgu uzturu, optimālu dienas režīmu, stresa samazināšanu, kaitīgo faktoru (smēķēšanas, alkohola, narkotisku vielu) izslēgšanu. Īsi un skaidri: smadzenēm vajag skābekli! Būtiski ir trenēt savas smadzenes, apgūstot kaut ko jaunu, mācoties, kaut vai minot krustvārdu mīklas. I. Rudzgaile novērojusi, ka demences riskam ir pakļauti arī cilvēki, kuri dzīves laikā attīstījuši tikai vienu smadzeņu puslodi. Vienkāršoti skaidrojot, viena puslode «atbild» par loģiku un analītiku, bet otra – par emocijām un radošumu. Pēc tāda principa agrāk cilvēkus nosacīti iedalīja fiziķos un liriķos. Protams, smadzeņu darbība nav tik primitīva, tomēr nevajadzētu noliegt, ka jāattīsta abas smadzeņu puslodes. Un, kas nozīmīgi, – jātrenē sīkā motorika! Kaut vai rušinoties dārzā ar plikām rokām... Tiešā nozīmē mūsu veselība ir arī mūsu pašu rokās.

Kāpēc tā notiek?

Vieglu kognitīvo jeb prāta traucējumu cēloņi var būt dažādas saslimšanas: Alcheimera slimība, Parkinsona slimība, insults, neiroloģiskas slimības, endokrīnas saslimšanas, vielmaiņas traucējumi, dzīvesveids. Tas nozīmē ne tikai smēķēšanu vai alkohola patērēšanu, bet arī ilgu nīkšanu pie datora, viedtālruņa un tamlīdzīgām ierīcēm. Šādus traucējumus izraisa smadzeņu asins apgādes pārtraukumi, un par to liecina arvien gados jaunākie demences slimnieki. Saslimšanu var provocēt stress. Zinām teicienus: neņem galvā, neņem pie sirds. Sekosim šiem padomiem!

Kā atklāj pētījumi, nozīme ir arī hormoniem. Lai gan ar laiku vīriešiem tiek novērots lielāks smadzeņu vielas apjoma zudums, taču serotonīna jeb laimes hormona ražošana smadzenēs viņiem ir daudz lielāka nekā sievietēm. Diemžēl sievietēm demences risks ir lielāks.

FAKTI

Kā atpazīt?

• Cilvēks pats pamana atmiņas traucējumus un grūtības koncentrēties.

• Apkārtējie ievēro, ka cilvēks kļuvis aizmāršīgs, viņam ir biežākas garastāvokļa un ieradumu izmaiņas, žestu nabadzība. Nereti viņš ir vārdiski agresīvs, izdomā nebijušus notikumus, parādās nepamatotas, aplamas idejas.

• Ir grūtības paveikt vienkāršus un līdz tam zināmus uzdevumus un ikdienas darbības: ēst, apmeklēt tualeti, mazgāties, ieslēgt televizoru vai apgaismojumu, nomazgāt traukus.

• Grūti nosaukt pazīstamus priekšmetus, atpazīt draugus un tuviniekus, atcerēties vārdus. Cilvēki ar smagu demenci neatceras pat savus bērnus.

• Agrīnā demences stadijā aizmirst tikko dzirdētu informāciju, uzdod vienus un tos pašus jautājumus, stāsta vienus un tos pašus stāstus.

• Var zaudēt interesi par lietām, kas agrāk patikušas, kļūst apātiskāks, vieglāk aizkaitināms un satraucams.

• Sāk apmaldīties pazīstamās vietās.

• Var vākt nevajadzīgas mantas.

• Kļūst aizdomīgs, baidās no apzagšanas, var vainot tuviniekus vēlmē iegūt viņa mantu. Nereti cilvēks apgalvo, kaimiņi vai ģimenes locekļi viņam apzināti kaitē.

• Ir uztveres traucējumi – redzes vai dzirdes halucinācijas.

Saskarsme, sazināšanās un sadzīve ar cilvēkiem, kuriem ir demence

• Iegūstiet maksimāli daudz informācijas par demenci.

• Nezaudējiet pacietību. Cilvēkam ar demenci nepieciešams ilgāks laiks, lai apstrādātu dzirdēto informāciju un atbildētu.

• Sarunājoties izmantojiet vienkāršus, īsus teikumus.

• Neuzdodiet vairākus jautājumus vienlaicīgi.

• Runājiet draudzīgā balss tonī.

• Vērojiet ķermeņa valodu un sejas izteiksmi, uzturiet acu kontaktu.

• Iespējami ilgi saglabājiet cilvēka neatkarību. Sadaliet veicamos uzdevumus mazākos, vieglāk paveicamos. Iespēju robežās ļaujiet viņam sadzīves darbus darīt pašam.

• Atvieglojiet sadzīvi: padariet mājas vidi vienkāršu, atbrīvojieties no liekām mantām, izlieciet norādes, kas palīdz orientēties laikā un telpā, piemēram, atgādinājuma zīmītes ar attēliem, iegādājieties mēbeles bez asiem stūriem.

• Nodrošiniet viegli uzvelkamu un novelkamu apģērbu, jo reizēm pogas un rāvējslēdzēji cilvēkam ar demenci var šķist sarežģīti.

• Maziniet kritienu risku, piemēram, noņemiet paklājus, nodrošiniet stabilus apavus vai istabas čības bez zolēm.

Kas ir demence?

Smadzeņu darbības traucējumi, kas izsauc neatgriezeniskus kognitīvo jeb prāta funkciju traucējumus, kuru rezultātā rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spriešanas spēju izmaiņas. Sākotnēji tos var uzskatīt par normālu novecošanas procesu, taču ar laiku tie var kļūt smagāki un apvienoties ar personības un uzvedības izmaiņām.

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs