Pirmie kūlas ugunsgrēki parasti ir platības ziņā nelieli, bet, iestājoties siltākam un sausākam laikam, pērnās zāles degšanas apjomi palielinās, stāsta VUGD Rīgas reģiona pārvaldes Ogres daļas komandieris Artūrs Umulis. Līdz 25. februārim valstī reģistrēti jau 126 kūlas ugunsgrēki, tostarp 10 tieši Ogres novadā. Sezona sākusies kā parasti – ne agrāk, ne vēlāk. Ļoti lielu lomu – aptuveni 70% – šajā procesā ieņem laikapstākļi – ja ir silts un mitrs pavasaris, ātri izaug jaunā zāle un kūlas dedzināšana apstājas.

«Pērn visā Latvijā kopā tika reģistrēti 440 kūlas ugunsgrēku – tas ir viszemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā,» atzīmē komandieris. Pērn bijis ilgs, mitrs pavasaris, ugunsgrēku bijis ļoti maz. A. Umulis iezīmē pozitīvu tendenci, proti, katru gadu ugunsgrēku skaits krītas, cilvēki sāk kļūt prātīgāki, arvien vairāk sakopj īpašumus vēl pirms ziemas. Turklāt Ogres novadā Pašvaldības policija aktīvi strādā – viņi regulāri atgādina iedzīvotājiem par īpašumu sakopšanu un piemēro sodus tiem, kuri norādījumus ignorē.

No liesmas līdz nelaimei – viens solis

Runājot par kūlas ugunsgrēku radītajiem apdraudējumiem, Artūrs Umulis norāda, ka cilvēki bieži vien līdz galam neizvērtē iespējamās briesmas – netiek ņemts vērā ne vēja virziens, ne ēku tuvums. Daudzi pārvērtē savas spējas, domājot, ka spēs liesmas savaldīt pašu spēkiem, taču rezultāts var būt postošs – nodegušas mājas, saimniecības ēkas. Arī paši dedzinātāji nereti gūst traumas. Ugunsnelaimēs cieš ne tikai cilvēki, bet arī dzīvnieki – pēc dzēšanas darbiem ugunsdzēsēji, apstaigājot teritoriju, redz sadegušus zaķus, ezīšus un citus mežu un lauku iemītniekus.

Kūlas sezona būtiski ietekmē VUGD ikdienas darbu, un to izjūt katrs darbinieks. Kā skaidro Artūrs Umulis, dienests vienmēr ir gatavībā, taču, iestājoties siltajam laikam, tiek pievienots papildu aprīkojums, kas ikdienā netiek vests līdzi. Katru pavasari ievērojama daļa dienesta resursu tiek novirzīti tieši kūlas ugunsgrēku dzēšanai. Tas savukārt nozīmē, ka citos – ārkārtas gadījumos – palīdzība var aizkavēties. Ja, piemēram, Ogres daļa jau atrodas izsaukumā, tuvākās vienības ir Rīgā, Aizkrauklē vai Ķeipenē, un gaidīšanas laiks var sasniegt pat 30 minūšu, kas kādam var būt liktenīgas.

Tomēr vainīgo pieķeršana un sodīšana joprojām ir praktiski neiespējama. Pagājušajā gadā tikai viens vainīgais tika pieķerts pie rokas, pateicoties tam, ka policija nejauši brauca garām jeb, citiem vārdiem sakot, – atradās īstajā vietā īstajā laikā. Tikmēr par nesakoptiem īpašumiem sodus piemēro biežāk. Viņš arī uzsver, ka sabiedrībā vēl aizvien valda maldīgs uzskats, ka dedzināšana ir ātrs un efektīvs veids teritorijas sakopšanai. Nereti tas beidzas ar traģiskām sekām – arī pērn kūlas ugunsgrēkā bojā gāja cilvēks.

Par «karstāko» kūlas ugunsgrēku punktu Ogres novadā var saukt Ikšķiles dzelzceļa malu – vietu, kur ik gadu tiek fiksēti kūlas ugunsgrēki, ko, visticamāk, izraisa dzirksteles no vilcieniem vai pa logu neapdomīgi izmesti izsmēķi. «Tur katru gadu braucam, tradiconāla vieta, taču šogad izsaukumi pārsvarā bija Ogres pilsētā un Tīnūžu pagastā,» A. Umulis uzsver.

Sabiedrības izpratne pieaug

Lai efektīvāk reaģētu uz kūlas ugunsgrēkiem un pieņemtu pareizākos lēmumus situācijās, kad ugunsgrēks jau izplatījies plašākos apmēros, VUGD izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas, piemēram, dronus, kas pieejami katrā struktūrvienībā. Tie noder izlūkošanai un palīdz saprast uguns izplatības apmēru. Papildus tam tiek izmantoti arī kvadricikli, kas aprīkoti ar piekabēm aprīkojuma, tostarp motorsūkņu, spiedvadu, nogādāšanai.

Artūrs Umulis atzīst, ka sabiedrības izpratne par kūlas dedzināšanas bīstamību ar katru gadu pieaug. VUGD aktīvi veic preventīvus pasākumus un strādā ar jauno paaudzi, kura bieži vien nodod iegūtās zināšanas arī vecākiem un vecvecākiem. Šī pieeja dod rezultātus – kā liecina statistika, izsaukumu skaits samazinās.

Pēc kūlas dedzināšanas sezonas vasarā situācija kļūst ne mazāk saspringta – pēc atpūtnieku iekurtajiem ugunskuriem neatļautās vietās deg meži. Sekas var būt neprognozējamas. Tāpēc ikvienam ir jāapzinās – no mazas liesmas līdz traģiskai nelaimei ir tikai viens solis. Un katram no mums ir iespēja to nepieļaut.

Sodi par kūlas dedzināšanu

Normatīvajos aktos ir paredzēti šādi sodi:

• atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. panta trešajai daļai par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz 140 naudas soda vienībām (280 līdz 700 eiro);

• atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. panta otrajai daļai par noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā izcēlies ugunsgrēks, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 28 līdz 86 naudas soda vienībām (140 līdz 430 eiro), bet juridiskajai personai – no 280 līdz 860 naudas soda vienībām (1400 līdz 4300 eiro);

• atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. panta pirmajai daļai par noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz 56 naudas soda vienībām (30 līdz 280 eiro), bet juridiskai personai – no 56 līdz 280 naudas soda vienībām (280 līdz 1400 eiro).

Kļūdaini pieņēmumi

Kaut arī katru pavasari mediji, VUGD un vides eksperti skaidro, cik bīstama un bezjēdzīga ir kūlas dedzināšana, šā «pavasara tradīcija» joprojām turpina uzņemt apgriezienus. Kāpēc? Iespējams, tāpēc, ka daudzi cilvēki joprojām dzīvo mītu varā. Tādas frāzes kā «vienmēr tā darīts» vai «tā taču tikai zāle» skan gandrīz tikpat bieži kā VUGD sirēnas. Laiks salikt punktus uz «i».

Mīts – kūlas dedzināšana ir senču tradīcija – tā vienmēr darīts. Senčiem nepieejamie darbarīki un zināšanas nav attaisnojums bīstamai rīcībai mūsdienās. Tradīcija nav stiprāka par dzīvības apdraudējumu.

Mīts – ja uzmanīgi dedzina, tad jau nekas slikts nenotiks. Nav tādas lietas kā droša kūlas dedzināšana. Vējš, sausums un neprognozējama uguns uzvedība var izraisīt postošu ugunsgrēku dažu minūšu laikā. Katru gadu nodeg mājas, dzīvnieki un tiek apdraudētas cilvēku dzīvības.

Mīts – manā laukā nav ne māju, ne cilvēku – nevienu neapdraudu. Cilvēks ne vienmēr var kontrolēt dzirksteļu virzību – nereti tās aizlido, pārņem šķūņus, mežus vai kaimiņu īpašumus. Turklāt VUGD joprojām jābrauc uz izsaukumu, pat ja «neko ļaunu nedomāji».