Tikai tagad patvertņu ierīkošanai tiek atvēlēta nauda un arī būvnormatīvos paredzēta prasība publiskajās ēkās ierīkot patvēruma vietas. Kopumā patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un aprīkošanai vismaz 500 valsts un pašvaldību objektos tiks novirzīti 20,9 miljoni eiro. Objekti tiks pielāgoti un aprīkoti saskaņā ar III kategorijas vadlīnijās noteikto apjomu. Tas nozīmē, ka tiem būs jāpasargā no sprādzieniem un šķembām (aizsardzība no radioaktīvā starojuma un piesārņojuma jau būtu I un II kategorija). Papildu finansējums esot plānots arī no Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta. Tāpat savu artavu iedzīvotāju drošībā likšot pašvaldības.

Jāatgādina, ka arī mūsu novadā VUGD sadarbībā ar pašvaldību veica patvērumam pielāgojamo objektu apzināšanu, un «Ogres Vēstis Visiem» publicēja patvertņu sarakstu – šobrīd – teju 80 vietas. Un būs vēl. Paralēli turpinās darbs pie lietotnes «112» uzlabošanas. Jau šogad tajā būtu jādarbojas līdzīgai sistēmai kā Ukrainā. Gaisa trauksmes gadījumā telefonā būs redzams tuvākais patvērums apdzīvotā vietā 300 metru rādiusā. Tāpat esot izkustējies šūnu apraides projekts sadarbībā ar lielākajiem telekomunikāciju operatoriem. Glābšanas un drošības dienesti varēs nosūtīt brīdinājumus uz visiem telefoniem noteiktā vietā – piemēram, vienā novadā vai pagastā. Un tas ir būtiski ne tikai kara, bet arī citu apdraudējumu gadījumos. Šovasar šūnu apraidei jau vajadzētu darboties.

Iekšlietu un aizsardzības resori ir modelējuši arī iespējamās bēgļu plūsmas gadījumiem, ja evakuācija kādā valsts teritorijā būtu nepieciešama lielākam cilvēku skaitam. Nu, piemēram, ja Ikšķiles iedzīvotāji jānogādā drošībā HES dambja pārraušanas gadījumā. Kur viņus likt? Ministrs Kozlovskis stāsta, ka šādi scenāriji modelēti jau pērn valsts visaptverošās aizsardzības mācību «Namejs» laikā. Problēmu esot daudz, jo kara gadījumā arī armijai nepieciešami pārvietošanās ceļi, daļa iedzīvotāju pārvietojas patstāvīgi un neprognozējami. Pagaidām šādi plāni netiek publiskoti, un evakuācijas kartes, ja arī tādas eksistē, netiek publiskotas.

Paradoksāli, bet vairāki apgrūtinājumi cīņā ar dažādiem apdraudējumiem, tostarp kara tuvumu, ir saistīti ar Eiropas vērtībām. Piemēram, transporta jomā – dalībvalstīm jāiepērk videi draudzīgi autobusi, kas darbināmi ar elektromotoriem. Taču X stundā no tādiem nebūs nekādas jēgas, jo pat gadījumā, ja kādā rozetē būs španungs, nebūs taču laika sēdēt un lādēt akumulatorus. Visam jānotiek ātri, jo īpaši evakuācijai.

Vēl cits iekšējās drošības apdraudējums Latvijai ir saistīts ar Eiropas humānismu. Katru dienu Latvijā pāri zaļajai robežai cenšas iekļūt baltkrievu iesūtīti noziedznieki. Šobrīd Latvija viņus attur. Praksē tas nozīmē, ka migranti, piemēram, pārgriež žogu un ielien iekšā. Bet robežsargi vai karavīri viņus noķer un izmet laukā no Latvijas pa to pašu vai kādu citu caurumu. Patvērums tiek piešķirts tikai retos gadījumos humānu apsvērumu dēļ. Grupa šādu noziedznieku šobrīd Latviju ir iesūdzējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un no tās lēmuma lielā mērā būs atkarīga migrantu atturēšanas turpmākā prakse. Vismaz pagaidām noziedzības un terorisma draudu līmenis valstī neesot tieši saistīts ar valstī ielaistajiem vai iekļuvušajiem migrantiem. Tā vairāk ir Rietumeiropas problēma, kas nerisināta var apdraudēt ceļošanas brīvību Šengenas zonā.

Cita lieta, ka arī Latvijā uzraudzīt iekšējo drošību un operatīvi reaģēt kļūstot arvien grūtāk, jo armija maksā labāk un attiecīgi iekšlietu dienestos vērojams spēcīga personāla trūkums. Ministrs Kozlovskis uzsver, ka nedrīkst visus vīrus armijai atdot, bet iekšlietu dienestā vienas vienīgas sievietes atstāt. Par šo problēmu iekšējās un ārējās drošības resoriem būtu jārunā valdības līmenī.

UZZIŅA

Patlaban apdraudējuma gadījumā patverties spētu 27% valsts iedzīvotāju.

Šobrīd VUGD ir apsekojis 3200 valsts un pašvaldību ēku objektu (pagrabstāvu), no kuriem:

398 atzīti par atbilstošiem;

1254 – par daļēji atbilstošiem;

1548 – par neatbilstošiem patvertnes vajadzībām.

Tas nozīmē, ka pašlaik apdraudējuma gadījumā patveršanās iespējas ir nodrošinātas vairāk nekā ceturtajai daļai (513 256) valsts iedzīvotāju.

Uz pašvaldību un valsts iestāžu ēkām uzstādītas jau vairāk nekā 950 patvertņu zīmju.