Viena no latviešu valodas izmantošanas un pastāvēšanas problēmām ir saistīta ar jauktajām ģimenēm, proti, kopdzīvē ar citas tautības pārstāvi, kur ne vienmēr ikdienā tiek lietotas abas valodas. To pirms vairākiem gadiem apliecināja CSP dati – 2017. gada aptaujā 61,3% Latvijas iedzīvotāju atbildēja, ka mājās runā latviski, savukārt krieviski runājošo īpatsvars bija 37,7%. Un šis sadalījums nebija būtiski mainījies kopš 2011. gada tautas skaitīšanas.

Ogres novads ir viens no latviskākajiem Latvijā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informāciju 2024. gadā te dzīvoja 82% latviešu. Jaukto laulību skaits novadā 2023. gadā bija 10 549. Šķietami daudz tas nav, bet jaukto ģimeņu bērnu valodas problēma aktualizējās beidzamajos gados, kad tika uzsākta pāreja uz izglītību valsts valodā – Ogres novadā vecāki nesteidza atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves skolās.

Pašvērtējums – labs

Latviešu valodas aģentūra iepazīstināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus ar pētījuma «Sociolingvistisko procesu dinamika Latvijā» rezultātiem. Ļaujot pētījuma dalībniekiem pašiem vērtēt viņu latviešu valodas prasmes, izrādās, ka no visām valodām, ko respondenti prot un kas nav viņu dzimtā valoda, latviešu valodu viņi prot vislabāk. Tagad gandrīz 54% aptaujāto vecumgrupā 18–34 gadi teikuši, ka viņi latviešu valodu prot labi vai ļoti labi, bet, piemēram, 2007. gadā – tikai 39%.

Latviešu valodas aģentūra konstatējusi, ka tikai pieaug latviešu valodas lietošanas īpatsvars gan publiskajā, gan privātajā saziņā. Tikai vai galvenokārt latviešu valodā notiek saziņa darbā ar kolēģiem vai klientiem. Būtiski uzsvērt, ka darbā apspriedes un sanāksmes nu notiek lielākoties valsts valodā. Sarunājoties veikalā, uz ielas, uzrunājot nepazīstamus cilvēkus, latviešu valodu izmanto par 7% vairāk cilvēku nekā 2019. gadā.

Tomēr atbildam krieviski

Informējot par valsts valodas lietojumu, pētījuma autori norāda, ka latviešu valodas runātāju izturēšanās pret savu valodu joprojām ir nozīmīgs faktors, kas negatīvi ietekmē valsts valodas lietojumu. Krievu tautības respondenti daudz biežāk nekā latvieši uz latviski uzdoto jautājumu nesaņem atbildi latviešu valodā:

• valsts un pašvaldību iestādēs: 95,7% latviešu un 58,4% krievu respondentu saņem atbildi tikai latviešu valodā;

• veselības aprūpes iestādēs: 89,2% latviešu un 48,2% krievu respondentu saņem atbildi tikai latviešu valodā;

• saziņā uz ielas, veikalos u. tml.: 50,6% latviešu un 19,4% krievu respondentu saņem atbildi tikai latviešu valodā;

• uzrunājot nepazīstamus cilvēkus Latvijā: 45,8% latviešu un 15,8% krievu respondentu saņem atbildi tikai latviešu valodā.

Gan latviešiem, kurus uzrunā krieviski, gan krieviski runājošiem, kuri grib iemācīties latviešu valodu, jāatceras viens teikums: runā ar mani latviski!

Kas veicina latviešu valodas lietošanu?

Citu tautību aptauju dalībnieki uz šo jautājumu atbildējuši: 23,5% tā ir dzīvošana Latvijā, patriotisms, cieņa pret valsti, valodu un tautu; 16,1% – vēlme iekļauties sabiedrībā, saprasties ar citiem, baudīt kultūras dzīvi, personiska interese; 12,6% nepieciešama saziņa darbā valsts valodā; 11,7% nav motivācijas; 11,4% ģimene, radi draugi runā latviski.

Latviešu valodas vietu un nozīmi varam vērtēt, arī salīdzinot iedzīvotāju skaitu pēc tautībām. Latvijā pērn gada sākumā dzīvoja 1,87 miljoni iedzīvotāju, no tiem –

1,2 miljoni latviešu un nedaudz vairāk kā 437 000 krievu. Pieņemot, ka krievu valodā sarunājas arī citu tautību iedzīvotāji, valodas lietotāju skaits ir lielāks par te nosaukto. Tomēr situācija vairs nav tik kritiska, kāda tā bija 1989. gadā, kad Latvijā bija reģistrēti 1,4 miljoni latviešu un 905 000 krievu. Tāda proporcija sāpīgi ietekmēja latviešu valodas statusu. Nevar apgalvot, ka latviešu valoda bija uz izzušanas robežas, diemžēl pārkrievošanas sekas izjūtam joprojām. Kaut tās pašas pārejas uz izglītību tikai valsts valodā sakarā.

Vai latvieši būs kārklu angļi?

Savulaik, 19. gadsimtā, latviešus, kuri kaunējās no savas valodas un tautības, dēvēja par kārklu vāciešiem. Tas šķita smalkāk, nekā būt parastam bauram jeb zemniekam. Un radās Kārklingi, Bērzingi. Pēc tam modē nāca pārkrievošanās – biedrs Berzins, biedrs Lapins, bez garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm.

Vai pašlaik veidojas kārklu angļu paaudze? Skolēniem modē savā starpā sarunāties angliski vai miksēt latviešu un angļu valodas vārdus. Nekas jauns tas nav. Pirms padsmit gadiem Maltā, precīzāk – Maltas Republikā, notika tieši tas pats. Gados vecākie maltieši sūkstījās, ka jaunieši nesarunājas maltiešu valodā, bet triec angliski.

Jau minētajā pētījumā sacīts, ka Latvijā jaunieši angļu valodu vairāk izmanto, lai klausītos mūziku, skatītos filmas, patērētu informatīvo saturu tiešsaistē, bet mājās tā ir dzimtā valoda. Jaunieši vairāku valodu prasmi un lietojumu neuzskata par draudu nacionālajām vērtībām.

Par to, ka velns nav tik melns, liecina pētnieku secinājums: jaunieši vecumā virs 18 gadiem latviešu valodu saziņā lieto biežāk un vairāk arī domā par savu prasmi pilnvērtīgi izteikties latviešu valodā. Angļu valodas izmantošana jauniešu vidū nenozīmē latviešu valodas popularitātes samazināšanos vai atteikšanos no latviskās identitātes. Tieši valoda arī jauniešu skatījumā ir viens no valstiskās piederības būtiskiem elementiem.

PAR VALODU

Pasaulē ir aptuveni 200 valodu, kuru runātāju skaits sasniedz miljonu cilvēku. Ap 3000 pasaules valodām runātāju skaits nepārsniedz 1000 cilvēku.

Katru mēnesi pasaulē izzūd vairākas valodas un līdz ar tām ‒ šo valodu pārstāvētais kultūras mantojums.

Mūsdienās dzīvas ir vairs tikai divas baltu valodas ‒ latviešu un lietuviešu.

UNESCO Apdraudēto valodu sarkanajā grāmatā ir ierakstīta Latvijas pirmiedzīvotāju lībiešu valoda. 2013. gadā mūžībā aizgāja pēdējā šīs valodas runātāja, kurai tā bija dzimtā valoda. Pašlaik ir grupa lībiešu pēcteču, kas no vecvecākiem vai mācību ceļā ir apguvuši lībiešu valodu un spēj tajā sazināties. Latvijā ir nepilns tūkstotis lībiešu.

Par latviešu tautības valodu var runāt, sākot ar 16. gadsimtu, kad beidza pastāvēt kuršu cilts un valoda.

Iedzīvotāju sastāvs Ogres novadā 2024. gadā

Pavisam: 57 635

Tautība % Skaits

Latvieši 82 46 982

Krievi 11 6344

Baltkrievi 2 1083

Ukraiņi 2 883

Poļi 1 588

Lietuvieši 1 351

Citas tautības, ieskaitot neizvēlētu un nezināmu 2 1404

Pagasts Pavisam Latvieši

Tomes pagasts 667 592

Tīnužu pagasts 3026 2576

Taurupes pagasts 641 602

Suntažu pagasts 1624 1450

Rembates pagasts 1038 851

Ogresgala pagasts 3151 2661

Meņģeles pagasts 438 415

Mazozolu pagasts 393 363

Madlienas pagasts 1386 1281

Lielvārdes pagasts 888 798

Lēdmanes pagasts 1041 888

Lauberes pagasts 552 479

Ķeipenes pagasts 800 701

Krapes pagasts 563 506

Jumpravas pagasts 1603 1346

Birzgales pagasts 1471 1262

Lielvārde 5803 5070

Ķegums 2052 1632

Ikšķile 7422 6526

Avots: Centrālā statistikas pārvalde