Cēloņsakarības
Ko nozīmē garantēt? Nodrošināt uzņemto saistību izpildi! Ja reiz lielvalstis – ASV, Apvienotā Karaliste, Krievija – rakstiski apsolīja Ukrainai neaizskaramību, tad kur tās tagad ir ar saviem stingrajiem apsolījumiem – sargāt Ukrainas neatkarību, neaizskaramību? Viena no tām – Krievija – tā vietā, lai sargātu Ukrainu, jau trīs gadus no vietas īsteno nežēlīgu, iznīcinošu karu pret šo brīvību mīlošo valsti. ASV un Apvienotās Karalistes garantijas sapinušās bezatbildīgumā, tūļīgumā, atbalsta nepietiekamībā, kas ļauj karam turpināties, ļaujot Krievijai atkal sajusties varenai.
Pateicoties Ilzei Naglai, kas nointervēja Putina oponentu, pasaulslaveno šahistu Gariju Kasparovu, ar izcilu prātu apveltītais šahists dažos teikumos izklāsta vairāk, nekā politiķi, eksperti vīterojuši gadiem. Garijs Kasparovs par šā brīža realitāti: «Diktators ir apdraudēts, kad karā iet slikti. Un tajā neiet slikti. Krievija to nezaudē. Krievija kaut kur iegūst, kaut kur zaudē. Tāpēc tas nav tas, kas varētu eliti vai vidējo Krievijas iedzīvotāju nostādīt pret Putinu. Un tagad Trampa piedāvājums Putinam, kas faktiski ir viņa atgriešana civilizētajā pasaulē, liek domāt, ka Putinam bija taisnība – jāturpina iet uz priekšu, kaut ar upuriem. Jā, zaudēti ir simtiem tūkstošu vīru, Dievs vien zina, cik tieši daudz. Bet Krievija atkal ir varena. Tāpēc tas ir diezgan nelāgi, jo tas vairs nekļūst par Ukrainas uzvaru. Problēma ir arī tur, ka Ukrainas uzvara nekad arī nebija Rietumu pasaules dienaskārtībā.»
Jāspēj aizstāvēties pašiem
ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss Minhenes drošības konferencē teica dažādi uztveramu, bet oratora cienīgu runu, kāda mūsu runasvīriem nebūtu pa spēkam, pat no papīra lasot. Centrālā doma: Eiropas galvenais ienaidnieks šobrīd nav tikai ārpusē meklējams. Tas atrodas arī iekšpusē. Var tulkot dažādi, bet Eiropai jākļūst iekšēji vienotai, solidārai, lai varētu pretoties jebkuram ārējam draudam. Izskatās, ka Latvijas «sabiedriskie» mediji šo runu īpaši sargājušies palaist visā garumā. Jo tas, kas izrauts no runas kopsakara, nokļūstot atpakaļ kontekstā, runā pavisam citu valodu. Mums var nepatikt pamācītāji no malas, it īpaši tādi, kas laipo apkārt Eiropas un pasaules draudam – Krievijai. Taču arī atkāpšanās no vērtībām vai to devalvācija Eiropai nepiestāv. Arī vienotība un solidaritāte aizsardzības stiprināšanā ir vērtības! Kādas iniciatīvu pēdas šajā drošības konferencē atstās mūsu valsts augstākās amatpersonas, baidos, ka nekādas.
Vai tas, ka Eiropai jāspēj sevi aizstāvēt, nebija saprotams jau krietni pirms Trampa ievēlēšanas, pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā? Vai Minhenes tribīnē kāds politiķis ierunājās kā šahists Kasparovs: «Venss saka, ka Ukrainai pašai viss jāatmaksā. Ok! Vai jūs atdosiet Ukrainai kodolieročus, ko tai atņēmāt pirms 30 gadiem? Jo jūs zināt, ja Ukrainai vēl būtu kodolieroči, no kuriem amerikāņi (ar prezidentu Bilu Klintonu) piespieda atteikties, – kara nebūtu! Tāpēc nevajadzētu pie galda spēlēt kāršu trikus!»
Kara nebūtu arī tad, ja ASV, Apvienotā Karaliste un – it īpaši – Krievija pašas būtu izpildījušas tās garanta saistības, kuras apliecināja ar saviem parakstiem 1994. gada Budapeštas memorandā. Kā aizsargāties Eiropai pašai, Kasparovs arī to iezīmē konkrēti: nevajag runāt, vajag darīt! Piemēram: «Mēs dzirdam stāstus Krievijas televīzijā, ka dažu dienu laikā viņi var būt Tallinā vai Rīgā. Bet tā nav taisnība. Lai paskatāmies tikai uz ziemeļaustrumu NATO valstīm – Somiju, Zviedriju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju. Šo valstu kopīgais spēks – ar kodolaizsardzību no Francijas, militāro ražošanu no Vācijas – būtu pietiekams, lai iznīcinātu Krievijas armiju, jo Ukraina joprojām cīnās. ASV klātbūtne Eiropā ir pārvērtēta.»
Visbeidzot – kādām lielvalstu garantijām varētu atkal ļauties Ukraina, ja pie galda grasās sēsties lielvaru figūras ar tiem pašiem ierastajiem kāršu spēles trikiem? Zelenskis rosina līdztekus NATO veidot Eiropas armiju.
