Jauniešu dome Lielvārdē ir ļoti enerģiska, un tieši tā ik pa laikam pašvaldībai atgādināja, ka nepieciešamas telpas, kuras varētu saukt par savējām. Iepriekš sapulces notika reizi nedēļā Sporta centrā, bet pēc tam tām tika atvēlēts kabinets Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvaldes ēkā. Taču tur bija jārēķinās ar darba laiku, proti, durvis slēdz pulksten 17, un tas nebija ērti, jo jaunieši nereti vēlējās apspriesties un parunāties ilgāk – it īpaši, ja tika organizēts kāds pasākums. Vienubrīd bija piedāvājums izmantot telpas Avotu dzīvojamā rajonā, kas ir attālu no pilsētas centra, un tās neguva atbalstu. Galu galā Lielvārdes Jauniešu centrs, kura dalībnieku vecums ir no 13 līdz 25 gadiem, pirms gada tika pie telpām, kas iepriekš bija Pašvaldības policijas pārziņā. Tās ir gana plašas un piemērotas dažādām aktivitātēm, turklāt atrodas pilsētas centrā.
Nopietnie darītāji
To, ka šai vietai ir jauni saimnieki, liecina uzraksts logā, un arī, atverot ārdurvis un ielūkojoties iekšā, acīs uzreiz iekrīt košs uzraksts – «Jauniešu spotiņš». Pie ieejas vestibilā ir Lielvārdes un tās lauku teritorijas karte, kurā jaunatnācējs ar krāsainu uzlīmi lūgts atzīmēt savu dzīvesvietu. Košo aplīšu ir saradies krietni daudz, liecinot, ka apmeklētāju te netrūkst. Ne velti pērn centrs tika nominēts «Ogres novada Jauniešu gada balvai» kā spilgtākais notikums.
Daces Kojas, kura ir viena no četrām Ogres novada jaunatnes darbiniecēm, atbildības lokā ietilpst Lielvārdes, Jumpravas un Lēdmanes puse. Mērķauditorija ir liela, jo, kā statistika rāda, tad Lielvārdē ir 818 jauniešu (Lielvārdes pagastā 121), Jumpravā – 249, Lēdmanē 129. Kopā ar pārējām kolēģēm, kas darbojas Ikšķilē, Ķegumā un Ogrē, viņas ir laba komanda. Kas Dacei nav mazsvarīgi – ir arī labs atbalsts un ieinteresētība no Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvaldes.
Dace ir iemēģinājusi roku dažādās jomā, nekad nav baidījusies sākt ko jaunu, arī uzņēmējdarbībā. Šo viņa nosauc par jaunu izaicinājumu, jo pirms tam nekas tāds netika darīts. Te nav rutīnas, katra diena atnes ko jaunu. Līdz šim jaunais darbs nelicis vilties, jo, esot kopā ar jauniešiem, pati jūtoties jaunāka, enerģiskāka un radošāka. Dažreiz pat šķiet, ka viņa esot drosmīgāka un jauneklīgāka savās idejās nekā paši jaunieši, kas kopumā esot nosaucami par «nopietniem darītājiem». Bet Dacei patīk tāda atbildīga attieksme, proti, tiek izdarīts tas, ka apsolīts. Būtiski, ka jaunieši ir viņu pieņēmuši un dēvējot par trešo mammu (pirmā ir savējā, otrā – klases audzinātāja). Tā kā tas nav pilnas slodzes darbs, Dace tam var veltīt tikai daļu sava laika, proti, no trešdienas līdz piektdienai. Nākas krietni saplānot visus darbus un pienākumus, jo jāpagūst būt vairākās vietās, un ik pa laikam klusībā nodomājot, ka būtu vajadzīgs vēl kāds palīgs.
Lielvārdē centrs nosauktajās dienās ir atvērts no 13 līdz 18, un uz to var droši nākt – piemēram, lai spēlētu galda spēles. (Arī tobrīd, kad te viesojās OVV, daži centrā bija iegriezušies, lai to darītu.) Iespējams, ka ne visi ir apmierināti ar ierobežoto laiku, kad var apmeklēt centru, taču tuvākajā laikā pagarināt to nav plānots.
Brīvprātīgā darbs
Dacei ir laba sadarbība ar Jauniešu domi, kura apvieno desmit aktīvus jaunus ļaudis. Viņi ir atsaucīgi un neatsakās palīdzēt, tādējādi nopelnot arī plusiņus – brīvprātīgā darba kontā tiek ieskaitītas šeit nostrādātās stundas. Daļa no viņiem darbojas arī skolas pašpārvaldē, taču domē iesaistījušies, jo vēlas darboties ārpus skolas rāmjiem, piemēram, rīkot kādu pasākumu Kultūras namā. Tam ir arī pievienotā vērtība, jo viņi kā brīvprātīgie nereti tiek aicināti piedalīties pilsētas sarīkojumos. Ik ceturtdienu no 16 līdz 18 notiek Jauniešu domes sapulce. Viss notiek, kā nākas, un viss tajā spriestais tiek arī rakstiski piefiksēts, tostarp idejas dažādiem pasākumiem, skaidro Dace, piebilstot, ka – tas, kas te notiek, ir jauniešu iniciatīva, arī pasākumi, kas te notiek katru otro nedēļu. Pluss ir tas, ka Lielvārdē ir vidusskola, līdz ar to liela daļa šā vecuma jauniešu ir šeit – uz vietas. Ja mācies kur citur, daudz laika paņem ceļš un arī pasākumi skolā. Patiesībā ārpus tiem laiks atliek tikai brīvdienās.
Lielvārdes Jauniešu domē jau trešo gadu darbojas Līga Lipšāne un Leila Tretjakova – otro. Līgai tajā iesaistīties pamudināja Ogrē notikušais jauniešu forums (tad viņa bija 9. klasē), kas, viņas vārdiem sakot, notika pēc kovida. Tur stāstīts par visu to, ko var darīt skolēni, arī par Jauniešu domi. Izklausījās interesanti. Domājusi pamēģināt, un iepatikās. Leila draudzenes iespaidā pievienojās pēc gada. Sākumā gan nebija skaidrs, ko no viņas tas prasīs. Taču – vajag tikai būt gatavam darīt, un tad jau tā lieta aiziet. Kur rod idejas? Gan ieklausoties citos jauniešos, gan skatoties, ko dara kolēģi citās domēs, gan interneta dzīlēs.
Jāpiebilst, ka Līga un Leila ir to vidū, kas «Jauniešu gada balvas» pasākumā tika godināti par iesaistīšanos brīvprātīgā darbā, proti, no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 30. novembrim bija nostrādājuši vismaz 50 brīvprātīgā darba stundas Ogres novadā. Leilai tās bija – 56; Līgai – 107,5 stundas.
Centra dzimšanas diena
Kas šobrīd aktuālākais? Gatavošanās centra jubilejas svinībām 13. februārī. Tajās padomāts gan par izklaidi, gan izglītojošu ievirzi. Tā «AB parka» jeb izklaides parka «Avārijas brigāde» īpašnieks Mārtiņš Brezauckis pastāstīs par savu uzņēmējdarbības pieredzi, bet jaunais komiķis Kristaps Slūka izklaidēs atnākušos ar savu programmu.
Taču pie gada lielākajiem notikumiem noteikti jāmin Jauniešu dienas, kas notiek Lielvārdes pilsētas svētku ietvaros. Vakarā pirms tiem ir «Nakc oriententerēšanās», kas sākas pusnaktī un ilgst līdz 3, un tieši šis pasākums ir Jauniešu domes pārziņā. Šogad Dacei tas bijis neparasts pienākums, ar ko labi tikusi galā, pateicoties jauniešiem. Darbs bijis pamatīgs un laikietilpīgs, tostarp kartes izgatavošana, koordinātu noteikšana un kontrolpunktu izvietošana.
Centrā tiek padomāts par sarīkojumu dažādību. Tā pagājušajā ceturtdienā notika filmu vakars, piedāvājot noskatīties bez maksas animācijas filmu «Straume». Tiek rīkoti tematiskie pasākumi, kā Valentīndiena, Helovīns, Zemes stunda. Ir arī tikšanās ar kādu personību, uzklausot viņu pieredzes stāstus. Piemēram, nesen te viesojusies viena jauniete, kura dzīvojusi un mācījusies dažādās valstīs. Protams, ir vēlme uzaicināt ievērojamus influencerus, mūziķus, taču viņi par to prasa lielāku samaksu, nekā centrs var atļauties. Kā sadala darbus? Dace uzņemas šo cilvēku sarunāt, bet pārējo – afišas izgatavošanu, apziņošanu – veic paši jaunieši.
Notiek arī meistarklases – tāda bija arī uz Ziemassvētkiem, kad te sanākušie cepa piparkūkas un rakstīja apsveikuma kartītes. Ir slēgtie vakari, kas paredzēti tikai Jauniešu domei, tostarp regulāras tikšanās ar visa novada šo organizāciju (tādas ir piecas) pārstāvjiem. Ik trešo mēnesī tiek rīkoti pieredzes braucieni kādā no centriem, un tas dod labus ideju impulsus. Nu tuvākā viesošanās paredzēta Madlienā, kuras jaunieši aicina pie sevis uz Valentīna dienu.
Grūti piesaistīt
Kā izdodas centram un pasākumiem piesaistīt citus? Lai gan atsaucība ir, taču varētu vēlēties to lielāku. Mūsdienās jauniešiem ir tik daudz citu nodarbību un pulciņu, kam atvēlēt savu laiku. Lielvārdē daudzi sporto, ir aktīvi Sporta centra apmeklētāji. Tāpat te ir Mūzikas un mākslas skola. Arī Rīgas un Ogres tuvums ar savu pasākumu un notikumu klāstu ir palutinājuši šejienes ļaudis. Domes jauniešiem ir savs paziņu loks skolā. Vispirms tiek sākts ar viņiem, mudinot atnākt. Taču ne vienmēr izdodas sapulcināt pietiekamu skaitu apmeklētāju, lai gan pasākuma iecere šķita laba un arī citiem saistoša. To nekad nevar prognozēt – vai un kas atnāks, līdz ar to šajā darbā tas ir visgrūtākais aspekts, teic Dace. «Cenšos viņu domas vērst ne tikai izklaides, bet arī noderīgu zināšanu virzienā. Tā martā uz šejieni aicinām veselīga uztura speciālisti. Meitenes grib arī dzirdēt padomus par sejas kopšanu. Un atkal – jautājums: cik uz šo tikšanos atnāks?» Arī Līga un Leila, tāpat kā Dace, atzīst – grūtākais darbs ir piesaistīt citus, lai gan cenšoties piedāvāt dažādus notikumus. Viņu sapnis būtu – lai centrs apvienotu pēc iespējas plašāku jauniešu loku, atrast to magnētu, kas viņus te pievilktu.
Paskatoties citu valstu pieredzi, Dacei nākas secināt, ka tur ir iets cits ceļš – tur jauniešu centri darbojas līdzīgi dienas centriem – bieži vien tie ir vaļā līdz vēlam vakaram. Taču Latvijas novados jauniešu politika tiek ieviesta, pieturoties pie vienotām vadlīnijām. Par to pārliecinājusies jaunatnes darbinieku izbraucienā Gulbenē un Jelgavā. Kā atklājuši tās puses kolēģi – arī tur apmeklētība ir lielākā problēma. Viens no iemesliem ir vecuma atšķirības – vecākie ar jaunākajiem nereti sadarbojas bez lielas sajūsmas vai pat nodalās pa grupām. Nākas vadītājai būt kā tam magnētam, kas savelk visus kopā. Prieks, ka Helovīna pasākumā tas izdevies – laukā izveidojuši skaistas dekorācijas, un daudzi nāca pie tām bildēties. Labākajām fotogrāfijām tika balvas. Iekštelpās bija izveidotas izlaušanās istabas ar āķīgiem uzdevumiem un interesantām mīklām. Tā bija lieliska reklāma – daudzi te ienāca un iepazinās ar centru klātienē.
Plašas iespējas un projekti
Nav tā, ka ārpus centra netiek iziets. Pagājušajā gadā Dace ar saviem atbalstītājiem apmeklējusi skolu 7., 8. un 9. klases un stāstījusi skolēniem par iespējām darboties šeit, kādās aktivitātēs var piedalīties, kādus projektus rakstīt. Lai ieinteresētu arī jaunākus skolēnus par centru, tiek rīkoti pasākumi ar nosaukumu – «Jaunietis pirms jaunieša». Vaicāta par projektiem, viņa norāda, ka pērn viens no populārākajiem bija «Veidojam vidi ap mums Ogres novadā», kura mērķis ir uzlabot dzīves vides kvalitāti novada administratīvajā teritorijā, balstoties uz iedzīvotāju iniciatīvu. Arī Lielvārdes Jauniešu centrs iesniedza savu pieteikumu – centra telpu labiekārtošanai, jo gribēja, piemēram, iegādāties virtuvei krāsni, lai varētu ko pagatavot. Pieredze rāda, ka vienas no iecienītākajām meistarklasēm ir ēdiena gatavošana. Tāpat vajadzētu arī mēbeles pārējām telpām. Diemžēl palikuši aiz strīpas, tomēr nav atmetuši cerību to panākt šogad.
Ir arī projektu konkurss «Jauniešu (ie)spēja», kura mērķis ir veicināt Ogres novada jauniešu iekļaušanos kultūras, sporta un izglītības procesos, sekmējot jauniešu veselīgu dzīvesveidu, vērtību orientāciju un aktīvu sabiedrisko līdzdalību. Tajā var piedalīties no 12 līdz 25 gadiem: 12 līdz 14 gadu vecuma grupā maksimālā summa ir 300 eiro, 15 līdz 17 gadu – 500 eiro, 18+ – 700 eiro. Tāpat ir Jaunatnes līdzdalības ERASMUS+ projekti. Vērtīgas līderības un līdzdalības prasmes var iegūt, piedaloties iniciatīvā «Kontakts». Arī ideju projektu konkursa finansējums ir ievērojams – 120 000 eiro.
_______________________________________________________
Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Ogres Vēstis Visiem”
#SIF_MAF2024
