Ja paši politiķi tautas uzticību varai atzīst par katastrofālu, tad, iespējams, viņi nezina, kas ir katastrofa. Nepatīk vārdi – ja godīgi. Jo godīgam jābūt allaž? Esmu apmulsis, tālab pats no sevis izsprūk paša peltais – ja godīgi. Ja godīgi, tās bedres perimetrs šķiet drausmīgs un bedre atbaidoši dziļa! Pašā dibenā vāji redzamo Stambulas konvencijas, partnerības «uzvaru» kārpīšanās pa irstošām smiltīm šķiet komiska. Rādās, ka, Trampam pie varas esot, viegli neklāsies ģimenes vērtību devalvētājiem, jo diez vai tagad viņi varēs vērot ASV vēstnieka figūru praidos starp varavīksnes kvēlajiem krāsotājiem. Diez vai politkorekta būs «Mozaīkas» karogu izkāršana valsts cienīgos mastos un iepretim ASV vēstniecībai.

Kad cenas nav salāgojamas

Ideoloģijas pajūk uz vella paraušanu, ja pēkšņi aptrūkstas maizes, ja pēkšņi skandinātā drošība top pagalam bailīga. Tā paša Trampa iezīmētie izdevumi drošībai pieprasa papildu naudu. Ja aizsardzības izdevumi tiek palielināti no esošajiem 3,45% no IKP uz 5%, par ko izteikušies arī mūsu politiķi, tad aizsardzības izdevumiem papildus jāsakasa vairāk nekā pusmiljards eiro. Par to vēstīja LTV «De facto». Šogad Aizsardzības ministrijas izdevumi sasnieguši 3,45% no IKP. Salīdzinājumam: pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izdevumi aizsardzībai auguši sešas reizes – no 255 miljoniem 2015. gadā līdz pusotram miljardam šajā gadā (1 559 433 634 eiro). Šī ir vienīgā valsts budžeta daļa, kuras izpildei žņaugšanās būtu eksistenciāli bīstama: reālas kara darbības posta un cilvēku dzīvību cenas ar miera laikā taupītajiem kopprodukta procentiem nav nekādi salāgojamas. Jautājums: kur bijām ar savu saprašanu bez Trampa grūdieniem, spiedieniem, jā, arī draudiem?

Lielākais apdraudējums

Valsts lielākais apdraudējums ir neticība valstij, tās demokrātijai, tiesiskumam. Lai kā arī dažbrīd gāja, Atmodas laikā mūs vadīja ticība inteliģencei kā tautas sirdsapziņai. Tagad man prasa, a kas ir inteliģence? Viestura Kairiša izrāde «Sapnis vasaras naktī» šokē ar pamatdomu: «Tie ir pirmatnējie mežoņu instinkti. Viņi nāk laukā, un tā robeža starp mīlēt un iznīcināt ir ārkārtīgi trausla.» Vieni saka, ka viņiem (man arī) tādas robežas nav, neeksistē! Un viņi ceļas kājās, atstāj zāli! Citi ceļas gaisos un moralizē: izcils aktieru sniegums, jātulko teksti, zemteksti…

Sabiedriskās domas kustinātājs, jā, arī provocētājs, Rīgas Jaunā teātra režisors un mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis šokē pastāvīgi, maldās, bet trāpa arī taisnīgi un liek aizdomāties: «Iemesls, kāpēc Latvijai nedraud nekādas radikālas politiskas un ekonomiskas pārmaiņas, ir tāds, ka latvieši (..) nekad nav cienījuši uzņēmīgus un drosmīgus līdera tipa cilvēkus. (..) Latviešu enerģija aizgāja cīņā pret korumpantiem, zagļiem un biznesmeņiem, kas normālam latvietim ir viens un tas pats. Kopš neatkarības atgūšanas LV vadībā joprojām nav bijis neviens pats politiķis, kurš pirms tam būtu kaut ko izveidojis un radījis pats savām rokām, savām smadzenēm.» Kategoriskajiem vispārinājumiem var nepiekrist, piekrist, bet sava loģika tur ir, un tā ir tieša, atklāta.

Loģika necieš tās staipīšanu

Reiz gudrs cilvēks pārsteidza ar vienkāršu loģiku: «Redzi, ja Lato Lapsas rakstītais par Lembergu ir taisnība, kāpēc nesēž Lembergs, bet, ja nav taisnība, kāpēc nesēž Lapsa?» Nu šis jautājums līdzīgā sakarā uzplaiksna atkal. «Latvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšana šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.» Publicists Armands Puče: «Mums ANO tribīne nebūs aktuāla, ja netiksim Latvijā galā ar mentu grupējumu – plašākā nozīmē –, kas šajās dienās ārdās un streso kā negudri. Tātad – ir trāpīts!» Loģiski, ka bez kompetentām pārbaudēm neiztikt. Tā pati Žurnālistu savienība aicina šo lietu «(..) uzticēt tiesību aizsargājošo iestāžu personām, kurām ir nevainojama reputācija un kuru uzvārdi nefigurē ar vairāku tiesību aizsargājošo iestāžu nelikumībām saistītajos publiskotajos materiālos».