Aigars Apinis paravieglatlētikā startē jau kopš 1998. gada un šajā laikā izcīnījis daudz godalgu diska mešanā un lodes grūšanā visaugstākā līmeņa sacensībās. Pirmoreiz paralimpiskajās spēlēs viņš startēja tālajā 2000. gadā Sidnejā. Kopš tā laika apritējuši 24 gadi, bet Aigars Apinis joprojām ir tikpat spēcīgs un pozitīvi uzlādēts. Panākumi sporta arēnās runā paši par sevi. Aigars apliecina, ka sajūtas pēc medaļas saņemšanas ir ļoti pozitīvas un emocijas sit augstu vilni: «Sudrabs ir viena no augstākajām godalgām. Šogad labi sanāca, ka pēc ilgāka pārtraukuma izdevās sarīkot teicamu treniņu ciklu ar divām nometnēm. Visas lietas bija sakārtotas, varēju dzīvot uz vietas, ēst un trenēties, neraizējoties par ikdienišķām problēmām. Nodarbības notika Sējas skolas sporta centrā Murjāņu pusē, gribu pateikt paldies arī Murjāņu Sporta ģimnāzijai, kur trenējos ne tikai konkrēti diska mešanā, bet arī visā ziemas periodā. Tur varēju strādāt arī svaru zālē, tāpat tika veikti visi nepieciešamie vingrojumi un masāžas. Treniņi bija apzināti virzīti, lai gatavotos paralimpiskajām spēlēm. Tas tomēr ir četrgades lielākais notikums, kam līdzi nāk īpaša aura un atbildība, tādēļ visi sportisti trenējas, lai tieši šajās sacensībās sasniegtu vislabākos rezultātus.»

Pirms starta labas priekšnojautas

Kā stāsta Aigars Apinis, sajūtas pirms sacensībām mēdz būt dažādas, jo viss atkarīgs no tā, kādus rezultātus sportists uzrāda treniņos. Ja viņš par savām spējām ir pārliecināts, tad, salīdzinot ar konkurentu iespēto un analizējot viņu sasniegumus, var aptuveni prognozēt gaidāmo rezultātu. Taču reizē Aigars norāda, ka eksistē arī dažādas negaidītas situācijas, kas var atstāt iespaidu uz viena vai otra sportista gatavību startam, tādēļ par kaut ko pilnīgi pārliecināts nevar būt neviens: «Atlēts var pēkšņi apslimt vai satraumēties, tāpat viņa rezultātu var ietekmēt arī citi neparedzēti apstākļi. Runājot par sevi, es veicu aprēķinus pēc ranga un klusībā cerēju, ka trijniekā vajadzētu tikt. Izejot treniņu laukumā un iesildoties, sapratu, ka jābūt labi. Uzrādītais rezultāts un vēl divi diska metieni aiz 20 metru līnijas jau visai droši garantēja sudraba godalgu. Jāņem vērā, ka pietiekami svarīgi ir arī citi uzrādītie rezultāti, jo vienāda labākā attāluma gadījumā tiek vērtēts otrs tālākais metiens.»

Svarīgi rūpēties par veselību

Aigars Apinis nenoliedz, ka uzturēt sevi labā sportiskā formā, lai tik ilgu laiku  – vairāk nekā 20 gadus – varētu veiksmīgi startēt paralimpiskajās spēlēs un citās augstākā ranga sacensībās, nav viegli. Viņš uzsver, ka jebkuru panākumu galvenais atslēgas vārds ir veselība. «Visu vajag pareizi sabalansēt,» saka Aigars. «Protams, nepieciešamas regulāras veselības pārbaudes, rehabilitācija, atpūta, režīms un disciplīna. Ja veselība klibos, tad par sportošanu būs jāaizmirst. Tāpat svarīga ir gribēšana un varēšana, kad tev patīk un padodas tas, ko tu dari. Sports ir mans darbs, es eju uz treniņiem līdzīgi tam, kā citi cilvēki dodas strādāt. Galvenais, ka man apkārt ir atbalstoša komanda. Lai gan mans ilgstošais treneris Aldis Šūpolnieks pagājušajā gadā devās aizsaulē, esmu atradis citu speciālistu, un tagad man ir jauns treneris – Andris Smočs. Pozitīvu pienesumu dod arī finansiālās iespējas – tagad Latvijas Paralimpiskā komiteja var vairāk atļauties, noorganizēt kādu treniņnometni vai rehabilitāciju, kā arī nodrošināt regulāru medicīnisko uzraudzību. Lai nonāktu pie cerētā mērķa, tāpat nepieciešama sevis apzināšanās, reizēm arī sevis mīlēšana un palutināšana.»

Palīdz pozitīvas emocijas

Aigars Apinis atklāj, ka pēc katrām sacensībām, īpaši lielajām, viņš katru gadu cenšas iziet rehabilitācijas kursu. «Tas iekļauj dažādas ūdens, dūņu, elektroterapijas procedūras, sausās un mitrās masāžas,» teic titulētais sportists. «Apmēram divas nedēļas atpūšos un vispār nedomāju par sportu. Dažreiz aizbraucu nelielā ceļojumā, ko gardāku paēdu, apmeklēju interesantu pasākumu vai nopērku sev kādu mantu, lai priecīgāks prāts. Citreiz aizbraucu pie draugiem, paziņām un iepriecinu otru cilvēku. Tās ir emocijas, un jebkuram cilvēkam ir ļoti svarīgi, kas notiek viņa galvā. Ja tu nebūsi pastāvīgi sarūdzis vai saskābis, bet no tevis staros pozitīvisms, tas dos papildu spēku grūtajā dzīvē iet uz priekšu ar smaidu sejā.»

Godam nopelnīts atpūtas laiks

Pēc izcīnītā panākuma Aigars Apinis saņēmis daudzus laba vēlējumus. «Mūsu delegācijas vadītāja paralimpiskajās spēlēs Zane Skujiņa-Rubene nākamajā dienā pēc starta jau agri no rīta atsūtīja apsveikumu no Valsts prezidenta, arī Ministru prezidente bija apsveikusi,» saka Aigars Apinis. «Cilvēki seko līdzi mūsu gaitām Parīzē un pateicas, ka mēs caur šo plašo sporta forumu nesam Latvijas vārdu pasaulē. Daudzi aicina ciemos, arī ogrēnieši. Nešaubos, ka atbraukšu, vien pagaidām vēl nezinu, tieši kad. 14. septembrī ir Birzgales skolas salidojums, uz kuru ar izcīnīto godalgu gribētos ierasties. Tas būtu ļoti liels pagodinājums visai skolai, vadībai un arī maniem līdzgaitniekiem, kuri šajā skolā mācījušies. Galu galā esmu dzimis un audzis Birzgalē, tādēļ sirdī vienmēr būšu birzgalietis. Bet vēl nevaru neko konkrēti apsolīt, jo pēc atlidošanas gaida daudzi pasākumi, tostarp tikšanās ar prezidentu, mazliet arī jāatpūšas. Taču noteikti kādā brīdī atbrauksim ciemos arī uz Birzgali un Ogri.»

Tuvāk gada nogalei, kad būs beigušies arī visi pasākumi, Aigars Apinis plāno kādu laiku veltīt atpūtai un pārdomām par aizvadīto gadu. Viņš patur prātā, ka nākamgad gaidāms pasaules čempionāts, taču vēlas vispirms visu rūpīgi apsvērt, jo sakrājušās dažādas veselības likstas. «Jāsaprot, ko darīt lietas labā,» paskaidro Aigars. «Vajadzēs konsultēties ar ārstiem, ko šādā situācijā iesākt. Nav nekas traks, bet veselībai jābūt kārtībā, citādi arī viss pārējais būs kaķim zem astes.»

_______________________________________________________

Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Ogres Vēstis Visiem”

#SIF_MAF2024