Šī ir trešā vasara, kopš darbojas «Mēnesnīca» jeb laiktelpa cilvēka enerģijas plūduma atjaunošanai, kā saimnieki to dēvē. Tur notiek jogas nodarbības, lekcijas, skaņas meditācijas, retrīti, koncerti un daudz citu pasākumu, kas saistīti ar pašsajūtas uzlabošanu un personīgo izaugsmi. Pirmā vasara, kad tika uzstādīta «Mēnesnīcas» telts, kuras projekta autors ir Danas vīrs Sandijs, bijis izmēģinājums. Tur notikuši pasākumi un retrīti Danas un Sandija paziņu un draugu lokā. Pirmie publiskie pasākumi tika izziņoti un rīkoti vien pērn. «Tas viss veidojās procesā. Telpa radās, jo gribējās aicināt cilvēkus uz jēgpinām kopā būšanām,» viņa pastāsta. 

Ierodoties burvīgajā «Mēnesnīcā» – vietā, kas Turkalnē tapusi pirms trīs gadiem, – pārņem neizsakāms vieglums. Apkārt skan putnu čalas, koši zied lupīnas, un mani sagaida šīs vietas saimniece un, nebaidīšos teikt, dvēsele Dana. Tikšanās iemesls ir pavisam vienkāršs – uzzināt vairāk par šo dabas ieskauto vietu, kurā cilvēki smeļas gan zināšanas, gan enerģju un kurā iespējams baudīt pasakainus koncertvakarus.

Retrīts, pārtulkojot no angļu valodas, nozīmē – laiks, ko veltīt savai izaugsmei, esot ārpus ikdienas un ierastās vides, vienatnē vai kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Šis vārds tiek izmantots, jo tas, kā norāda Dana, ir vissaprotamākais mūsdienu sabiedrībai. Vienas dienas retrītos ietverta gan jogas prakse, gan tikšanās ar dažādiem iedvesmojošiem skolotājiem un savas jomas pārstāvjiem. «Mani interesē dažādas prakses – fiziskas, garīgas un pavisam praktiskas –, kas cilvēkam palīdz justies labāk, veselāk un mainīt savus ieradumus, kas savukārt var uzlabot dzīves kvalitāti. Mēs esam savu ieradumu kopums, tādēļ, mainot savus ieradumus, mums ir iespēja arī justies labāk un sasniegt kaut ko vairāk. Ir brīži, kad saprotam, ka vajag kaut ko sevī mainīt, bet ne vienmēr ir skaidrs, kā to paveikt, tādēļ «Mēnesnīcā» cenšamies kopīgi rast atbildes uz šiem jautājumiem, piedāvāt instrumentus, kas var palīdzēt mums doties izvēlētajā virzienā...» stāsta Dana.

Viss sācies ar to, ka kopā ar vīru viņa vēlējusies radīt vietu, kur aicināt cilvēkus, kuri viņus iedvesmo, kaut ko rada, strādā pie savas attīstības, tādēļ viņi ir pārliecināti, ka «Mēnesnīcā» ierodas tie, kuriem arī ir svarīgi attīstīties un gūt jaunas zināšanas un pieredzi.

Uzreiz radās sajūta, ka šī vieta ir īpaša

Dana bijusi rīdziniece, savukārt viņas vīrs nāk no Liepājas puses. Viņa nekad neesot iedomājusies, ka kādreiz saistīs savu dzīvi ar laukiem. «Mēs abi ar vīru esam pilnīgi no citas sfēras. Vīrs ilgstoši darbojās reklāmas jomā, savukārt es pēc izglītības esmu apģērbu dizainere un stiliste un gandrīz 20 gadu darbojos šajā nozarē,» atklāj Dana. Turkalnē viņi nokļuvuši pirms 19 gadiem un uzreiz radusies sajūta, ka šī vieta ir īpaša. Laika gaitā bijušas dažādas idejas un domas, bet vienā brīdī viņi pievērsušies arī savam sapnim – «Mēnesnīcas» veidošanai. Dana stāsta: «Mūsu iepriekšējā profesionālā un radošā darba pieredze mums noteikti ir ļoti palīdzējusi tajā, kā organizējam un veidojam lietas. Šobrīd savu radošumu un izpratni par to, kas mums ir svarīgs, izpaužam caur «Mēnesnīcas» projektu.»

«Kādreiz ar vīru jokojām, ka mums ļoti patīk un interesē daudz un dažādas lietas, bet mums ne pārāk patīk kaut kur braukt. Braucam tikai tad, kad tas ir ļoti nepieciešams. Toties mums patīk, ja brauc pie mums. Varbūt tāpēc radās ideja aicināt uz šejieni lektorus un māksliniekus, kuri var iedvesmot citus ar savu talantu, idejām un prasmēm,» viņa dalās atklāsmēs.

Agrāk Dana ar vīru rīkojusi dārza svētkus saviem draugiem un tuviem cilvēkiem, tāpat viņai patikusi dažādu ar pašizaugsmi saistītu pasākumu organizēšana. Kovidlaikā viņa nolēmusi izmācīties par jogas instruktori, lai radītu pasākumiem lielāku pievienoto vērtību. «Jau ļoti sen vēlējos to izdarīt, bet neatradu īsto laiku,» Dana skaidro, piebilstot, «kad es sāku vadīt jogas nodarbības, no sirds sajutu, cik lielu prieku man tas sagādā.»

Joga viņai bijusi tuva jau no bērnības. Kā pastāsta Dana, viņas vecāki bija alternatīvi domājoši un bērnībā viņai vajadzējis daudz darboties ar sevi, lai uzlabotu stāju. «Padomju laikos bija tāda maza jogas grāmatiņa «Jogas pozas bērniem», kuru izmantoju. Joga man vienmēr ir palīdzējusi justies labāk, tāpēc šī nodarbošanās man bija ļoti organisks ceļš,» viņa atklāj.

Danas pasniedzējs vienmēr esot teicis: «Joga vai nu ir, vai nav.» Jogas veidi, skolas un virzieni ir dažādi, jo tā ir dzīva mācība. Sabiedrībā vēl aizvien joga tiek jaukta ar reliģiju vai uzskatīta par vingrošanu, taču tā tas neesot. Dana uzsver, ka joga veicina Izpratni par vienotību visos mūsu būtības aspektos – ķermenī, prātā un emocijās. Tā ir disciplīna un pastāvīga sevis vērošana. Atbildības uzņemšanās par to, ko attīstām savā dzīvē un ko esam gatavi «ziedot» šā mērķa vārdā. Tāpat tā ir izpratnes veidošana par to, ka viss ir saistīts un mēs esam daļa no dabas un lielā kopuma.

Pasākumi bez lielas pompozitātes

Kad tiek rīkoti pasākumi, Dana pieaicinot dažādus cilvēkus, ar kuriem kopā ir iespēja radīt kaut ko jēgpilnu. Piemēram, pērn ticis rīkots sievišķīgs dienas retrīts «Saules zieds», kas notiks arī šogad, 30. jūnijā. Sadarbībā ar iedvesmojošo Santu Reisoni, kura zina visu par Mēness ritmiem un tā ietekmi uz cilvēku būtību, tiek rīkoti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir iepazīt un saprast sevi kontekstā ar dabas ritmiem un dažādām uz veseluma vairošanu balstītām praksēm. «Mans uzstādījums nav visus pasākumus vadīt pašai, tādēļ, ja ar kādu cilvēku izdodas izveidot interesantu konceptu, tad kopīgi radām kādu vērtīgu nodarbību, lekciju vai meistarklasi,» skaidro Dana.

Tā kā «Mēnesnīcā» galvenā darbība norit siltajos gada mēnešos, laiks, kurā aktīvi darboties, esot salīdzinoši īss. Tas nozīmē, ka sezonā ir jāizbauda viss uz pilnu jaudu. Pie viņiem esot iespējams pieteikties privātiem pasākumiem, noskanīgiem rituāliem draugu vai darba kolektīva lokā. «Mēnesnīcā» iespējams rīkot arī krustabas un rituālās kāzas. «Šobrīd cilvēki arvien vairāk vēlas svinības bez lielas pompozitātes, klusumā, tuvāko cilvēku lokā, šī ir lieliska vieta, kur to baudīt,» Dana stāsta, piebilstot, ka pie viņiem tiek svinētas arī dzimšanas dienas un citi godi, tostarp sievu apļi, kuros iespējams sajust mazliet citu kopā būšanas dziļumu.

Šajā vietā iespējams baudīt arī maģiskus un meditatīvus koncertus «Mēnesnīcas» saulrieta pļavā. Dana atklāj: «Mēs gribējām radīt to sajūtu, ka tā ir meditatīva saplūšana. Cilvēks, skaņa, daba. Te es to redzu kā kaut ko ļoti intīmu.»

Pagājušogad pie viņiem uzstājusies dziedātāja Linda Leen ar Rihardu Lībieti un mūziķis Shipsea. Šogad, 6. jūnijā, «Mēnesnīcā» klātesošos ar akustisko koncertu priecēja Chriss Noah. Tieši pirms Saulgriežiem, 19. jūnijā, tur uzstāsies etnofolka grupa «Zāle», bet jūlijā būs iespējams baudīt romantisku duetu «Čipša un Dullā» izpildījumā. 10. jūlijā gaidāma atkalredzēšanās ar Shipsea. «Šoreiz mūziķis Jānis Šipkēvics jeb Shipsea uztāsies ar pianīnu un neredzamiem koriem, kas varētu būt vēl maģiskāk,» stāsta Dana. Savukārt 15. augustā «Mēnesnīcā» viesosies grupa «Kautkaili». 

Vai tas ir viegli? Nē! Bet tas ir interesanti

Pēc Danas domām, galvenais cilvēka dzīves uzdevums ir iedvesmot citus ar saviem darbiem un piemēru. Tiklīdz cilvēku kāds iedvesmo, tā ir iespēja pacelties, pamainīt kaut ko sevī un noticēt savam potenciālam. 

Dana pastāsta, ka ģimene aktīvi iesaistās šajā procesā. Vīrs uzņemas tehniskos darbus – radījis rituālu telti, skatuvi. Kā viņa pastāsta: «Viņš vienkārši dara lietas. «Mēnesnīca» ir viņa ideja, projekts – no idejas līdz pat fiziskam objektam. Tas nebūtu iespējams bez viņa, un es to ļoti novērtēju.» Vīrs Sandijs kopā ar Danu vada arī skaņas meditācijas. Vecākā meita palīdz ar sociālajiem tīkliem, vidējā meita iesaistās skaņas meditācijās, pasākumos, bet jaunākā atvase – dēliņš – vēl esot maziņš, tomēr viņam patīkot viss un viņš visur esot klāt.

Liels atbalsts esot Sandija brālis, kurš palīdz ar visiem tehniskajiem risinājumiem. Pirms pasākumiem esot tāda pati rosība kā pirms Līgo svētkiem – darbojas visi. Palīdzot gan Danas vecāki, gan kopīgie draugi, lai darbi ātrāk virzītos uz priekšu.

Lai gan no malas citiem šķiet, ka viss ir ļoti vienkārši – zied lupīnas, viss raiti rit uz priekšu –, darbs, kas esot ieguldīts šīs vietas tapšanā, ir nenovērtējams. Viņa pastāsta, ka šī pieredze likusi viņai ļoti novērtēt citu cilvēku paveikto, jo viņa zina, cik smags darbs zem tā slēpjas. Katra skaistā, sakoptā vieta, kur šķietami viss notiek pats no sevis, ir kāda cilvēka roku darbs, finansiāls ieguldījums, šaubu mirkļi, arī pa kādai pieļautai kļūdai un dažām neveiksmēm. «Vai tas ir viegli? Nē. Bet tas ir interesanti. Es visu laiku cenšos sev atgādināt, kāpēc mēs to darām. Pēc katras nodarbības vai pasākuma, kad redzi cilvēkus aizejam mirdzošām acīm un zini, ka viņi ir atpūtušies, sajutušies labāk, zinu, ka tas ir iemesls turpināt iesākto,» uzsver Dana.

Mēnesnīcā izgaismojas ceļš, pa kuru jāvirzās tālāk

Šogad Dana daudz darbojoties ar jauniešiem Ogres Jauniešu mājā. «Esmu ļoti pateicīga par šādu uzticēšanos,» viņa dalās ar savām sajūtām, norādot, ka viņai šķiet ļoti būtiski jauniešos radīt izpratni par apzinātības praksēm un to ietekmi uz dzīves kvalitāti, jo tas palīdz labāk izprast pašiem sevi un pieņemt veselīgas izvēles dzīvē. Kā norāda Dana, mūsdienās tas ir liels izaicinājums. «Visa dzīve jau sastāv no izvēlēm, kuras pieņemam,» skaidro Dana un uzsver, ka jaunieši vasarā brauks ciemos. Tāpat esot pieteikušies Erasmus studenti, kuri mācās par veselīgu un apzinātu dzīvesveidu.

«Mēnesnīcā izgaismojas ceļš, pa kuru jāvirzās tālāk. Pašai ir bijuši tādi periodi, kad tu nezini, kā rīkoties tālāk, tāpēc jāieklausās sevī, jāvēro zīmes un jācenšas saprast, uz kuru pusi ceļš ved. Dažreiz, pieņemot kādus drosmīgus, neierastus lēmumus, sākumā tie šķiet neērti, bet, laikam ritot, varam redzēt, ka tie bijuši labākie,» sarunas noslēgumā norāda Dana, atklājot, kāpēc radies tieši šāds nosaukums šai skaistajai vietai.

Nupat tapusi skatuve koncertiem, un tiek iekārtota teritorija labākai koncertvakaru baudīšanai. «Mēnesnīcā» visas vasaras garumā būs iespējams apmeklēt jogas nodarbības, skaņas meditācijas, vienas dienas retrītus un koncertpieredzes vakarus.