Laipni gaidīti salidojumā

1989. gada 11. novembrī svinējām skolas 70. dzimšanas dienu, bet 80. gadadienā jau aicinājām uz 1. salidojumu absolventus. Jau izveidojusies tradīcija rīkot salidojumu reizi piecos gados. Arī šogad absolventi, bijušie un esošie darbinieki tiek gaidīti jūnija pirmajā dienā no pulksten 16, kad sāksies reģistrācija. Pulksten 18 – salidojuma svinīgā daļa, pulksten 21 – saviesīgā daļa un balle kopā ar grupu «Roja». Pedagogiem ieeja bez maksas, visiem salidojuma dalībniekiem «jāapbruņojas» ar labu noskaņojumu un līdzi jāņem groziņš. Ja nav iespēju pieteikties elektroniski, tad informācija par pasākuma biļešu iegādi, kā arī saziņai un jautājumiem – skolas lietvedībā (tālruņa numurs 65035929).

Salidojuma svinīgajā daļā ar muzikāliem priekšnesumiem priecēs bijušie absolventi, Ogres Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi, Ogres 1. vidusskolas Bērnu un jauniešu deju kolektīvs, koris un ģitāristu pulciņa audzēkņi. Skolas direktore I. Butevica priecājas, ka šis pulciņš interesē arvien vairāk audzēkņu. Tieši viņi ir sagatavojuši īpašu dziesmu, kas tiks turēta noslēpumā līdz salidojuma vakaram. Var sacīt, ka dziesmas pasaules pirmatskaņojums notiks 1. jūnijā!

Skola piedalījusies Ogres novada rīkotajā projektu konkursā «Veidojam vidi ap mums Ogres novadā», un trīs projekti guvuši finansiālu atbalstu. «Viens no tiem ir vēstures skolotājas un skolas muzeja vadītājas Daces Kābeles izlolots un veltīts Ogres 1. vidusskolas absolventiem, un to varēs aplūkot salidojuma laikā,» saka I. Butevica, saglabājot intrigu.

Tradīcijas ir svarīgas

«Tāpēc vien, ka mainīsies skolas izglītības pakāpe un nosaukums, līdzšinējās vērtības nav jāaizstāj ar citām, jo izglītības pamatus ieliek jau pamatskolā. Nē, negribam pašmērķīgi kaut ko mainīt. Labais ir jāsaglabā. Gatavojot skolas jauno attīstības plānu, saglabāsim tradīcijas un, protams, ieviesīsim jaunas. Noteikti paliks skolas moto – dzejnieka Viļa Plūdoņa vārdi: «Es kāpt gribu kalnā visaugstākā, ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā!»,» informē I. Butevica.

«Esam kolektīvā un arī ar jauniešiem apspriedušies, un, kā bijušas, tā paliks četras vērtības: zinātkāre, mērķtiecība, cieņa, atbildība.» Vidusskolas kolektīvs un audzēkņi par savu mācību iestādi saka – tā ir skola, kuru izvēlas, un šie vārdi liek attīstīties katru gadu. «Skola, kuru izvēlas» – tāds nosaukums dots grāmatai, kas klajā nāks tieši pirms salidojuma. Grāmata veltīta šīs izglītības iestādes vadītājiem, viņu vietniekiem, ilggadējiem tehniskajiem darbiniekiem un dzimtām, kas strādājušas un mācījušās skolā. Pirms pieciem gadiem, gatavojoties Ogres 1. vidusskolas simtgades salidojumam, tika izgatavota poga piespraudes formā. Togad to dāvināja skolotājiem un darbiniekiem, bet šoreiz pogu kā piemiņas velti saņems absolventi. «Turpmāk poga varētu kļūt par piederības zīmi skolai,» par vēl vienu tradīciju stāsta I. Butevica. Tradīcijas tiek veidotas un papildinātas: 2015. gadā pirmo reizi piešķir Ogres novada pašvaldības balvu «Gada skolotājs»; semestru noslēgumā labākie skolēni saņem liecības pie direktores svinīgā pasākumā; čaklākie un aktīvākie skolēni mācību gada beigās dodas ekskursijā; ceturtklasnieki no sākumskolas atvadās kopējā pasākumā «Balonu svētki», skolas avīzes izdošana...

Jāskatās uz priekšu

«Šogad būs pēdējais divpadsmito klašu izlaidums, bet mēs to uztveram tā: ir jāskatās uz priekšu! Reformas pamatā ir novada tālākais redzējums par novada izglītības attīstību – pilsētā ir trīs spēcīgas pamatskolas un viena vidējās izglītības iestāde,» noteic direktore. No nākamā mācību gada Ogrē būs viena vidējās izglītības mācību iestāde – Ogres Valsts ģimnāzija. Līdz šim tādu bija trīs – arī Ogres 1. vidusskola un Jaunogres vidusskola. Gada sākumā Ogres novada pašvaldība pieņēma lēmumu par Ogres 1. vidusskolas un Jaunogres vidusskolas iekšējo reorganizāciju atbilstoši novada Izglītības pārvaldes izveidotajai izglītības attīstības stratēģijai 2022.–2027. gadam. Tajā kā viena no prioritātēm izvirzīts uzdevums izveidot mūsdienīgu vispārējās vidējās izglītības piedāvājumu Ogres novadā.

Jaunais nosaukums «Ogres Kalna pamatskola» guvis vislielāko atbalstu starp skolēniem, vecākiem un skolas padomē, kā arī saistīts ar mācību iestādes ģeogrāfisko novietojumu.

Un kā direktore jūtas pārmaiņu laikā, kas skars mācību iestādi? Viņa atbild: «Jūtos labi, man ir labs pedagogu kolektīvs, brīnišķīgi tehniskie darbinieki. Katra diena ir citāda un bezgala interesanta. Man liekas, ka skola ir īpaša darbavieta. Runājot par pārmaiņām… Mēs dzīvojam tādā laikā, kad neviena diena nav līdzīga citai un pārmaiņas skar visas jomas.

Uzskatu, ka reitingu var veidot jebkura skola, tas ir rūpīgs ikdienas darbs. Starp lielajām skolām mūsu skolai bijuši labi rezultāti, šajā mācību gadā iegūtas godalgotas vietas gan mācību priekšmetu olimpiādēs, gan konkursos, gan sporta sacensībās. Es domāju – katrai skolai ir jāatrod sava vieta, un runa nav tikai par reitingiem, bet par to, kādu izglītības kvalitāti nodrošinām kopumā un vai skolēni, pabeidzot kaut tikai pamatskolas izglītības posmu, ir gatavi nākamajam posmam. Ne vienmēr tam jāturpinās ģimnāzijā. Jautājums ir, vai viņiem ir izpratne par savu tālāko dzīves virzību un to, ko grib darīt. Runa nav tikai par izcilību, bet par to, lai cilvēks dzīvē ir laimīgs atbilstoši tam, ko viņš spēj izdarīt. Un pamatskolas uzdevums ir nostiprināt kārtīgu pamatu.»

Šajā mācību gadā Ogres 1. vidusskolā mācās 1280 skolēnu un strādā 118 pedagogu. I. Butevica uzsver – lai būtu veiksmīga sadarbība ar skolēniem, arī skolotājiem ir jāmācās nepārtraukti, jāapgūst informācijas tehnoloģijas, piemēram, kā izmantot mākslīgo intelektu. «Tas jāapgūst un jāintegrē izglītības sistēmā. Mēs nevaram strādāt tikai ar mācību grāmatu un tāfeli. Tas sen vairs nav, tagad skolotājs ir mācību procesa virzītājs. Notiek savstarpēja bagātināšanās ar skolēniem, jo reizēm nenovērtējam, cik daudz varam iemācīties no bērniem, ja mums ir laiks ieklausīties, ko viņi stāsta.»

Ar Čakstes tēva palīdzību

Šodienu un nākotni veido pagātne. Kāda tā bijusi Ogres 1. vidusskolai? Par skolas pirmsākumu var uzskatīt 1919. gadu, kad septembrī Ikšķiles pagasta valde nolēma atvērt skolu Ogres apdzīvotās vietas bērniem. 3. decembrī pārziņa Dāvida Salmiņa vadībā Ogres muižas pasta stacijas ēkā mācības uzsāka 79 Ogresgrīvas pirmās pakāpes pamatskolas skolēni. Pirmajā gadā bija tikai 1. un 2. klase. Pēc jaunā gada skolas pārzinis pieņēma darbā otru skolotāju – savu meitu Almu Salmiņu. 1920. gadā nodibinājās Ogres miests un skola pārgāja miesta īpašumā. Pēc gada darbā pieņēma trešo skolotāju Alfrēdu Lejiņu. Nākamajā mācību gadā skola ieguva jaunu ēku kopā ar skolotāju māju Krasta ielā 5 un mācību iestādei tika piešķirts arī jauns nosaukums «Ogres miesta 6-klasīgā pamatskola»

Te jāpiesauc kāda D. Salmiņa publicētais raksts «Atmiņas par nel. valsts prezidentu J. Čaksti» laikrakstā «Daugavas Vārds» 1927. gada 7. maijā, nr. 19. Turpmākais teksts ļauj apgalvot, ka autors bijis skolas pārzinis Dāvids Salmiņš. Citēsim: «Pēc marta sēru dienām arvien vēl parādās šur tur pa atmiņu ainai no šā mūsu tautas labākā dēla mūža dienām. Negribētos aizmirstībai pamest arī tos pāris gadījumus, kuri saista šo rindiņu rakstītāja personīgās atmiņas pie aizgājušā tautas un valsts darbnieka.

(..) Pēc pasaules kara organizējot skolu kādā pārāk izpostītā apgabalā, kur iemītniekiem, aiz rūpēm par pašu pajumta atjaunošanu, bez valsts pabalsta būtu pilnīgi bez skolas jāpaliek — kad jau bij visas iestādes apstaigātas un lūgumi iesniegti, kas tomēr deva vājas izredzes, — griezos kā skolas pārzinis vēl ar lūgumu tieši pie nelaiķa kā Satversmes Sapulces prezidenta, tā atmiņā izsaucot, ka viņš reiz kā jurists, tikai pret 7 kap. Pastmarku sniedzis it lietišķu paskaidrojumu un vai tam arī tagad nebūtu iespējams atrast ceļus, kā tikt pie savas skolas izpostītā apvidū. Manam lūgumam bij panākumi. Nelaiķis bij atzīmējis savu domu un izgl. ministrija izsniedza pilnu lūgto zumu, ar kuru vietējā pašvaldība nodomāto ēku nopirka. Nav jāslēpj no atklātības, ka šī ir Ogres miesta pamatskola; bet arī to, ka tikai tā jaunatnes daļa, kas bauda izglītību minētā skolā, cerams, būs cienīga šās balvas. Bez nel. Čakstes tēva padoma Straujupes Ogres krasta nogāzē nerastos tā dzīvība, kādu še tagad sagādā jautrās bērnu balsis, — to droši var atzīmēt Ogres pamatskolas vēsturē. Ar sīkākiem izgl. ministrijas pabalstiem še nebij līdzams.

Cits jautājums, kā toreizejā pašvaldība (1922. g.) pieņēma šo lielo balvu un kādus darbiniekus tā vēlējās redzēt savā skolā, kad — pateicoties tuvās Rīgas pievilcības spēkam — visādi savādnieki lauzās še iekļūt. Velti cenšoties iedabūt biedros jaunatnes audzināšanas darbā paidagogus no augstskolā sagatavotiem spēkiem (jo tie nesiroja gar varas vīru durvīm aģitācijas nolūkos), izšķīries par darba lauku citā Latvijas centrā, pienācu kāda dienā pilī, lai nodotu Čakstes tēvam pateicību par izpalīdzību nopostītā apgabala skolas lietai (ko pašvaldība izgl. ministrijai bij piemirsusi izteikt) un no tā atvadītos. Kaut arī pieņemamā stunda bij garām, uz adjutanta pieteikumu tiku lūgts ienākt. Laipnais nelaiķa smaids un rokas spiediens aizdzina šaubas. Tā laikmeta parādība, — cilvēcei tāda jāpārdzīvo, — apmēram šādu domu dziļā sirsnībā izteica nelaiķis, tad vēl pilns spirgta dzīves spēka. Ka šī bij pēdējā atvadīšanās no cildenākā tautieša un pirmā Latvijas prezidenta, to tikai Dievs zināja.»

Rosīga dzīve un rosīgi ļaudis

Pilsētas tiesības Ogrei piešķīra 1928. gadā, un pilsētas valde nopirka bijušā «Pudāna» viesnīcas un restorāna ēku Brīvības ielā 11 un pārbūvēja to skolas vajadzībām. Kā liecina tā laika prese, skola bijusi viens no kultūras un sabiedriskās dzīves centriem – skolas zālē notikušas dažādu organizāciju sanāksmes un pasākumi, skolotāji aktīvi iesaistījušies pilsētas sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Notikumi neradās paši par sevi, tos ierosināja un veidoja cilvēki. Pastāstīsim par dažiem no viņiem.

Skolotājs un īsu mirkli arī skolas pārzinis Teodors Spuriņš bijis kora diriģents, arī baznīcas kora vadītājs, tautisko deju iestudētājs, skautu pulciņa vadītājs, sekretārs dažādās biedrībās, aktīvs folkloras mantojuma vācējs un vēstures pētnieks. 1924. gadā viņš ierosinājis sarīkot Ogrē pirmos novada dziesmu svētkus, kuros piedalījās 12 koru ar 600 dziedātājiem, 1926. gada ziemā dibinājis Ogres Brāļu kapu komiteju, 1928. gada pavasarī noorganizējis un kādu laiku vadījis Ogres pilsētas bibliotēku, ar Ogres Kultūras veicināšanas biedrības kori piedalījies Latvijas Jaunatnes II dziesmu svētkos Rīgā. 1929. gadā ierosinājis Ogrē III Daugavmalas rajona dziesmu svētkus, kuros piedalījās 1200 dziedātāju.

Avīze «Ogres Ziņas» 1938. gadā raksta, ka Ogres korim pamatu 1920. gadā licis dziedātājs un diriģents Herberts Landovskis. Pēc trim gadiem rudenī kora vadīšanu uzņēmies skolotājs T. Spuriņš, kurš kori vadīja līdz 1937. gada rudenim. 1934. gada jūlijā Ogres koris ar 40 dziedātājiem viņa vadībā piedalījās par godu Ulmaņa apvērsumam veidotajā muzikāli teatrālā uzvedumā «Atdzimšanas dziesma» Rīgā, Esplanādē. Tajā uzstājās 600 kareivju, 100 jātnieku, 400 aizsargu, 100 kara veterānu, 100 policistu, 1800 kora dziedātāju, 60 operas baleta dejotāju, 100 orķestra mūziķu un aktieri.

Koris T. Spuriņa vadībā daudz dziedājis Ogres baznīcā un pirmos gadus aizvietoja baznīcas kori.

Pagājušā gadsimta trīsdesmitie gadi skolas dzīvē bijuši bagāti ar daudziem interesantiem notikumiem. 1932. gada 19. septembrī skolu apmeklējis izglītības ministrs Atis Ķeniņš. 1936. gada 19. augustā, braucot cauri Ogrei, pie skolas apstājies, ar skolas pārzini aprunājies un Viesu grāmatā parakstījies Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.

Grūtajos pārmaiņu laikos no 1939. gada līdz 1944. gada rudenim skolas dzīvi vadīja Jānis Teodors Pālens. Cilvēks, kam daba dāvājusi daudz talantu vairākās nozarēs. Viņš guvis atzinību kā sportists, 10 gadu bijis neatkarīgās Latvijas vieglatlētikas izlasē, darbojies arī aizsargu organizācijā, vadījis sporta pulciņu, bijis teātra režisors, kora diriģents. Uzsākot darbu Ogrē, jaunais pārzinis laikraksta «Ogres Ziņas» korespondentam teicis: «Kaut arī skolotāja darbs ir atbildīgs un grūts, pildīšu to pēc vislabākās sirdsapziņas. Jaunajā darba vietā – Ogrē saskatu jau tagad plašu darba lauku kā tiešā, tā arī sabiedriskā darbā.» Kad viņš aizgāja mūžībā Toronto 1998. gadā 1. augustā, nekrologā tika uzsvērts, ka J. T. Pālens piedzīvojis 86 raženus mūža gadus un par savu mūža darbu izvēlējies skolotāja darbu, kam palika uzticīgs visu dzīvi.

Reorganizēta par vidusskolu

Padomju okupācijas laikā ar Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Ministru Padomes lēmumu 1949. gada 1. septembrī Ogres skola no nepilnās vidusskolas tika reorganizēta par vidusskolu. Kā vēstīts skolas vēstures lappusēs, no 1949. gada lielo skolas saimi ar stingru roku vadīja direktore Erna Pudāre, kuru audzēkņi atceras kā prasīgu, bet taisnīgu pedagoģi. Atbilstoši tā laika garam laikraksts «Padomju Ceļš» 1978. gada 19. septembrī E. Pudārei veltījis aprakstu rubrikā «Stāstām par komunistiem». Atsijājot komunistiskās pelavu nodevas, gūstam ieskatu E. Pudāres cilvēciskajā raksturojumā: «Ernu Pudāri Ogrē pazīst daudzi. Viņa bijusi skolas direktore, daudziem arī klases audzinātāja. Kas to tagad lai saskaita, cik gatavības apliecības ir izsniegtas, ceļamaizei līdzi dodot zināšanas un laba vēlējumus. Tagad pensionēto skolotāju rajonā pazīst arī kā prasmīgu lektori. Un tā nav nejaušība, ka tieši viņai Zinību biedrības rajona organizācijā uzticēts vadīt metádisko sekciju, un E. Pudare to dara jau daudzus gadus. Konsultē, organizē semināru nodarbības, pati lasa lekcijas. Garlaikoties neiznāk, jo vairāk tāpēc, ka ikvienam pasākumam viņa gatavojas rūpīgi, ar lielu atbildību. (..) Cilvēki ir nākuši pie Ernas Pudāres arī reizēs, kad sirdi spiež zaudējuma smagums. Un viņa, sabiedriskā izvadītāja, pēc tam ir ilgi domājusi, kā atrast visīstākos vārdus, lai pie atvērta kapa cilvēku mierinātu, mudinātu smelt spēkus rītdienā, dziļāk saskatīt dzīves jēgu. Nākamā gada martā viņai tiek veltīti atvadvārdi, dodoties mūžībā.

E. Pudāres «valdīšanas» laikā mācības notika divās maiņās. Pirmās maiņas skolēniem stundas sākās pulksten 9, bet otrajai maiņai – 14.15. 15 minūšu pirms stundām bija rīta rosme. Šajā laikā darbu uzsāka arī vakara nodaļa. Tālāk dzīvojošie bērni varēja izmantot skolas internātu, kaut gan jau piecdesmito gadu vidū visiem internātā vietas nepietika.

Interesanta ārpusskolas darba forma pastāvējusi 1954.–1955. mācību gadā, kad svētdienās no pulksten 11 līdz 12.30 skolēniem organizēja bezmaksas kino seansus ar audzinošām filmām par bērnu dzīvi. Pirms filmas bija priekšlasījums par audzināšanas jautājumiem, piemēram, «Uzmanības un kārtības ieaudzināšana», «Bērnu higiēna skolā un mājās», «Vecāku autoritāte». Kā tradīcija veidojās Raiņa piemiņas dienas atzīmēšana septembrī, valsts svētku atzīmēšana, sienas avīzes izdošana.

Latvijā pazīstama logopēde

Skolēniem ar mācību grūtībām, kuru izaugsmei nepieciešams papildu darbs, skola piedāvā dažādu atbalsta speciālistu – logopēda, psihologa, speciālā pedagoga, pedagoga palīga – atbalstu. Logopēds pārbauda 1.–3. klašu skolēnu lasītprasmi un rakstītprasmi atbilstoši vecumposma prasībām un veic koriģējoši attīstošo darbu. Jau 1963. gadā logopēdes Annas Baumanes vadībā skolā izveidoja logopēdijas kabinetu, un A. Baumane kā laba speciāliste un vairāku grāmatu autore bija pazīstama visā Latvijā.

Viņai veltīts daudz publikāciju periodikā, un viena no tām vēsta, ka 2000. gadā Ogres 1. vidusskolas logopēde Anna Baumane apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi.