Ministre Anda Čakša to paziņoja reģionālo mediju preses konferencē. Pašlaik noteikumu grozījumu projekts jau tiek saskaņots Ministru kabinetā. Šāds risinājums būs lietojams skolās, kas nespēj nodrošināt skolēniem otrās svešvalodas apmācību pedagogu trūkuma dēļ. Vienlaikus Saeimā pēdējam lasījumam tiek gatavoti grozījumi Izglītības likumā, kas pilnībā atceļ prasību mācīties agresorvalsts krievijas valodu. Vēl trešais svarīgais jaunums – šogad jau aizvadītā krievijas valsts valodas olimpiāde būs, visticamākais, pēdējā uz ilgu laiku. Kā atzīst ministre Čakša, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā šā mācību priekšmeta olimpiādes norise nav atbalstāma. krievijas valoda līdz ar to paliks vienīgi interešu izglītības sastāvdaļa. Ja nu kādam patiešām ir interese. Taču Izglītības likums nodrošinās latviešu bērniem tiesības mācīties Eiropas svešvalodas. Lai arī priekšā vēl trešais lasījums, ministrija un Saeima jau oficiāli paziņojušas, ka «skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves».

Koalīcijā šajā jautājumā valda vienprātība, un arī opozīcijā atteikšanos no divvalodības skolās neatbalsta tikai prokremliskās partijas, kurām uz likumdošanas procesu, par laimi, nav nekādas ietekmes. Jaunā kārtība stāsies spēkā uzreiz pēc likuma pieņemšanas. Priekšlikumi pēdējam lasījumam bija iesniedzami līdz šodienai, un, domājams, jau šajā vai nākamajā plenārsēdē likumprojekts tiks likts uz balsošanu.

Jaunā kārtība būs sekojoša:

* Ja skolēns atteiksies no krievu valodas apguves līdz šā gada 21. jūnijam, tad citu svešvalodu varēs apgūt jau no jaunā mācību gada.

* 4.–8. klases skolēnus, kuri būs atteikušies no krievu valodas apguves vēl šajā mācību gadā, varēs pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma priekšmetā par otro svešvalodu.

* Skolēniem, kuri šogad beigs 9. klasi, pamatizglītības sekmju izrakstā norādīs vērtējumu, kas būs iegūts no iepriekšējos mācību gados šajā priekšmetā iegūtā vidējā vērtējuma.

* Atteikties no krievu valodas apguves varēs rakstveidā skolēna vecāki, un izglītības iestādes vadītājam par to būs jāinformē iestādes dibinātājs, kuram būs jānodrošina iespēja apgūt citu svešvalodu.

Pamatojums izmaiņām

Kādēļ šādas izmaiņas ir nepieciešamas, skaidrots likumprojekta anotācijā. «2022. gada 22. februāris ir ienesis virkni būtisku izmaiņu pasaules sabiedrības, tostarp arī Latvijas iedzīvotāju, attieksmē pret Krievijas Federāciju kopumā, tajā skaitā arī pret vēlmi apgūt krievu valodu kā svešvalodu gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības procesā, par ko liecina daudzie vecāku iesniegumi Izglītības un zinātnes ministrijai un skolām, ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no Eiropas Savienības valodām.» Līdz šim kā otrā svešvaloda Latvijas izglītības iestādēs visbiežāk tika apgūta krievu valoda, tai seko vācu un angļu valoda. Tas tālab, ka jau kopš padomju laikiem skolās ir daudz krievu valodas pedagogu, bet maz – citu valodu skolotāju. Anda Čakša skaidro, ka ministrija pašlaik strādā pie tā, lai svešvalodu pedagogu skaitu strauji palielinātu. Taču šobrīd pedagogu trūkst, tāpēc skolām tiks piedāvāta iespēja slēgt savstarpējus līgumus par mācību priekšmetu īstenošanu, un svešvalodas stundas attālināti varēs nodrošināt citas skolas pedagogs.

krievijas valoda nav vajadzīga

Skolēniem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam būs uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja to turpināt līdz 9. klases beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. gada beigām. Tātad vēl dažus gadus lēmuma pieņemšana būs vienīgi pašu bērnu un viņu vecāku rokās – palikt agresorvalsts krievijas lingvistiskajā ietekmē vai mācīties civilizētu Eiropas valstu valodas, piemēram, vācu vai franču. Šajā ziņā lielākās problēmas ir jauktajās ģimenēs. To iepriekš sarunā ar OVV atzina Ķeguma vidusskolas direktors Vladimirs Samohins. Skola ir gatava atteikties no krievu valodas un nodrošināt citu valodu pedagogus, taču absurdā kārtā tam pretojas vecāki. Pieprasa krievijas valodu. Pašlaik puse skolasbērnu mācās angļu un vācu valodu, bet otra puse – angļu un krievijas valodu. Iespējams, šādu prokremlisku izvēli sekmē situācija Latvijas darba tirgū, jo latviešu jaunieši joprojām tiek diskriminēti un darba sludinājumos pat pie vienkāršākajām vakancēm parādās prasība lietot krievu mēli. Bet, domājams, ilgi vairs ne. Tāpat kā izglītībā, arī citās dzīves jomās krievijas lingvistiskā ietekme sistemātiski tiek mazināta. Agresorvalsts krievijas valoda nav nedz neaizstājama, nedz vajadzīga.

SVARĪGI

Skolēniem līdz šā gada 21. jūnijam jāizlemj par atteikšanos turpmāk mācīties krievu valodu, un vecākiem viņi šajā izvēlē jāatbalsta ar iesniegumu skolas vadībai! Arī vecvecākiem šajā procesā ir būtiska nozīme, palīdzot bērniem un mazbērniem pieņemt lēmumu mācīties kādu no Eiropas civilizēto valstu valodām. Pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas tālāko jau atrisinās izglītības iestāde.