Lauvas tiesu laika šoreiz aizņēma Finanšu komitejas un Attīstības un infrastruktūras komitejas sēdes. Kā izrādījās, deputātiem bija ne tikai par ko balsot, bet arī par ko parunāt. Gandrīz kā savulaik Ainas Poišas sarunu šovā, kur uz jautājumu «Vai vēlies par to parunāt?» atsaucības parasti netrūka. Un par ko deputāti alka parunāt? Mēs jums izstāstīsim! Pirmās dzirksteles uzšķīlās Finanšu komitejā, izskatot jautājumu par nekustamā īpašuma «Baseini» (Jumpravas pagastā) atsavināšanas procesa uzsākšanu. Formāli runa bija par vienu konkrētu īpašumu, taču diskusija diezgan ātri atgriezās pie tēmas, kas opozīcijas deputātiem kļuvusi teju par klasiku.
Mariss Martinsons atkal aktualizēja jautājumu par īpašumu izvērtējumu, vaicājot, kāpēc joprojām nav skaidri noteikts, kuri īpašumi ilgtermiņā nepieciešami pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Jautājums nav jauns, un arī reakcija nebija pārsteigums. Sēdes vadītājs Andris Krauja atgādināja, ka tas nav izskatāmais jautājums. Tomēr opozīcijas deputāti vēlējās dzirdēt vismaz aptuvenu atbildi, kad šādu izvērtējumu varētu veikt.
Egils Helmanis norādīja, ka visu, protams, var salikt tabulās un sarakstos, taču katrs pagasts ir dzīvs un attīstās. Viņa ieskatā pašvaldība ir tikpat dzīvs organisms kā uzņēmējdarbība, tāpēc nav iespējams saplānot visu divdesmit gadus uz priekšu. Vajadzības mainās, un katra pagasta vajadzības jāvērtē individuāli. Līdzīgās domās bija arī Gints Sīviņš, kurš neieteica veidot šādu sarakstu un to apstiprināt, jo pēc tam tāpat būtu nepārtraukti jāveic grozījumi. Turklāt viņš izmantoja iespēju pārmest opozīcijai pārlieku aizrautību ar jautājumu uzdošanu: «Mēs 70 procentu sava laika tērējam, lai atbildētu uz bezjēdzīgiem jautājumiem.» Arī Jānis Iklāvs pārmeta, kā pats teica, atsevišķiem personāžiem, liekvārdību, norādot, ka pagastu vadītāji situāciju teritorijās pārzina vislabāk. Taču M. Martinsons atkāpties negrasījās un norādīja, ka akurāt J. Iklāvs nodarbojoties ar tukšmuldēšanu.
Diskusijas noslēgumā Martinsons paskaidroja savu balsojumu, vienlaikus atstājot sev iespēju vēlāk pārdomāt. Proti, domes sēdē viņa balsojums, iespējams, varētu būt citāds.
Tomēr deputātiem nebija lemts ilgi atvilkt elpu. Nākamais darba kārtības jautājums attiecās uz nekustamo īpašumu «Pieši» Madlienas pagastā. Arī šajā gadījumā deputātiem bija jālemj par īpašuma pārdošanu. Tas iepriekš atradies pašvaldības pārziņā un ticis piedāvāts nomai, bet tagad uzņēmējs iecerējis izveidot sporta centru sabiedriskam labumam. Tieši iecerētā sporta būve kļuva par nākamo diskusiju magnētu.
Uldis Skudra stāstīja, ka apskatījis zemesgabalu un šaubās par vietas piemērotību sporta infrastruktūrai. Viņš norādīja, ka blakus atrodas ražotne un augstsprieguma elektrolīnija. Tāpēc, viņaprāt, loģiskāk šajā teritorijā būtu attīstīt ražošanas infrastruktūru, radot jaunas darba vietas.
Taču te saruna strauji pameta teritorijas plānojumu un ievirzījās personiskākās niansēs. E. Helmanis atbildēja, ka saprotot U. Skudras rūpes par investoriem, jo viņam esot pazīstami citvalstu investori, diemžēl naudas izcelsme gan neesot skaidra. Tāpēc būtu labāk, ja novadā ienāktu Latvijas investori ar skaidru naudas izcelsmi.
Pēc šīs replikas sēdes verbālā temperatūra paaugstinājās vēl par dažiem grādiem. M. Martinsons vēlreiz piesauca tukšmuldēšanu un kritizēja A. Krauju par sēdes vadīšanu. A. Krauja nepalika atbildi parādā. G. Sīviņš centās diskusiju atgriezt pie darba kārtības jautājuma būtības, taču šajā brīdī tas atgādināja mēģinājumu ar pirkstu apturēt pavasara palus. U. Skudra asi reaģēja uz E. Helmaņa izteikumiem, norādot, ka viņam tiek piedēvētas lietas, kurām neesot nekāda pamata. «Mēs ļaujam šo domes sēdi pārvērst par cirku un viena aktiera izrādi, un tas neesat jūs, Kraujas kungs. Lai Helmanis sagatavo dokumentus par visu, ko pauda par mani,» aicināja Skudra.
Atbilde sekoja nekavējoties. «Skudras kungs vai kungs Skudra, drīzāk, jūs te neko nevadāt un neko nenorādīsiet. Jūs pats aizvainojat mani un citus kolēģus. Ar ko nāksi, ar to pats dabūsi,» paziņoja E. Helmanis. Viņš opozīcijai pārmeta vēlmi izmantot komiteju sēdes pašreklāmai, sakot: «Ja vēlaties atgādināt par sevi un meklēt brīvo mikrofonu, lai jūs filmētu, es esmu pret tādām lētām aktivitātēm.»
Savukārt Santa Ločmele notiekošo raksturoja kā teātri un vārda brīvības apspiešanu. M. Martinsons piebalsoja, apgalvojot, ka domē valdot cenzūra un tiesiskais nihilisms.
E. Helmanis atcirta, ka opozīcijas deputāti spēlējot lomu spēles, kurām būtu meklējama cita skatuve.
Savukārt A. Kraujam nācās atgriezties pie samierinātāja lomas. Viņš aicināja deputātus uzmanīgāk izvēlēties izteikumus, norādot, ka šādas publiskas vārdu apmaiņas nebūt neveicina uzņēmēju vēlmi ieguldīt novadā. Jo grūti gaidīt investīciju pieplūdumu, ja potenciālais investors, klausoties komitejas sēdes ierakstu vai piedaloties sēdē, dzird nevis diskusijas par attīstību, bet gan piedzīvo deputātu savstarpējos ķīviņus.
Pieņem zināšanai, strīdas (ne) pēc būtības
Attīstības un infrastruktūras komitejas sēdē ilgāku un kaismīgāku diskusiju izraisīja Ogres novada Mobilitātes plāns, kuru deputātiem bija paredzēts pieņemt zināšanai. Drīz kļuva skaidrs, ka ne visi ir gatavi aprobežoties tikai ar informācijas pieņemšanu. M. Martinsons vēlējās noskaidrot, vai dokuments tiks nodots iedzīvotāju apspriešanai un vai tas būs publiski pieejams. Šim jautājumam deputāti pievērsās atkal un atkal, lai gan skaidrojumi tika sniegti vairākas reizes. U. Skudra pārmeta domes vadībai augstprātīgu attieksmi pret opozīcijas deputātiem. Viņa ieskatā opozīcija netiek pietiekami iesaistīta dokumenta izstrādes procesā. Tālāk sekoja viedokļu apmaiņa, un sarunas tonis mirkļiem kļuva asāks par nazi. Vienā brīdī situācija nonāca pat līdz tam, ka U. Skudram tika atslēgts mikrofons. Tas gan netraucēja viņam turpināt runāt.
Skaidrot situāciju uzņēmās arī G. Sīviņš, norādot, ka šis vēl nav apstiprināts plāns. Viņš uzsvēra, ka deputāti pašlaik tiek tikai informēti par dokumentu un tieši tāpēc tiek gaidīti priekšlikumi, kas tajā varētu tikt iekļauti. Faktiski tā esot pirmā reize, kad plāns tiek prezentēts deputātiem.
Tomēr arī šis skaidrojums diskusiju neapturēja. Brīdī, kad saruna kārtējo reizi atgriezās pie jau iepriekš apspriestajiem argumentiem, E. Helmanis izmantoja iespēju pavilkt uz zoba M. Martinsonu: «Martinsona kungs sarunā muļķības un pēc tam atvainojas.»
Deputāti spriež par nosaukumiem
Vai deputātu strīdos dzima arī patiesība? Citiem vārdiem sakot, vai viņu septiņu stundu ilgā darba duna bija, modernās birokrātijas vārdiem runājot, jēgpilna un ilgtspējīga? Kā nu ne. Tika izskatīti 39 jautājumi. Starp tiem ne tikai «karsti», bet arī tādi, kas neraisīja ne mazāko vārdisko versmi un saistīti ar dažādu nosaukumu maiņu vai piešķiršanu.
Piemēram, Ogrē jaunizveidojamai ielai tiks piešķirts nosaukums «Liepziedu iela», bet Ogres novada Interešu izglītības iestādei dots nosaukums «Jauda».
Deputāti noklausījās informatīvo ziņojumu par Ogres novada kultūrvēsturiskā mantojuma vietu nosaukumu precizēšanu. Izmaiņu mērķis ir novērst pārpratumus par to, kas atbilst muzeja definīcijai, ko uzskatīt par kultūras mantojuma centru, bet kas ir ekspozīcija.
Turpmāk Ogres novada pašvaldības kultūrvēsturiskā mantojuma vietas tiks klasificētas šādi: kultūras mantojuma centra statuss būs «Tīnūžu muižai», «Taurupes muižas klētij», «Rūķiem» un «Tomes skolai». Savukārt «Meņģeles stāstu māja» un «Jumpravas senlietas» turpmāk būs kultūrvēsturiskās ekspozīcijas. «Ķeipenes Kinostacija» tiks noteikta par mākslas un industriālā mantojuma telpu.
Kā skaidroja pašvaldībā, piemēram, Tomes skola ir cieši saistīta ar vēsturisko Tomes pagasta teritoriju. Turpmāk tā būs Tomes pagasta pārvaldes struktūrvienība. Šādu risinājumu rosinājusi arī Iedzīvotāju padome.
Diskusijās tika uzsvērts arī tas, ka Meņģeles kultūrvēsturiskais mantojums nav saistāms vienīgi ar rakstnieku Sudrabu Edžu. Tāpēc līdzšinējās Sudrabu Edžus memoriālās istabas vietā izraudzīts plašāks un vietas saturam atbilstošāks nosaukums – «Meņģeles stāstu māja».
Būs jauni apbalvojumi
Pašvaldība izstrādājusi saistošo noteikumu projektu par jaunu apbalvojumu «Gada balva uzņēmējdarbībā», kas kļūs par augstāko pašvaldības ikgadējo novērtējumu uzņēmējiem. Ar balvu paredzēts godināt uzņēmumus, kuri veicina novada ekonomisko izaugsmi, rūpējas par darbiniekiem, atbalsta kopienu, saglabā kultūrvēsturisko mantojumu un stiprina Ogres novada atpazīstamību.
Pašvaldība aicina iedzīvotājus izteikt viedokli par noteikumu projektu, kas paredz apbalvojumus deviņās nominācijās: «Ieguldījums Ogres novada attīstībā», «Ieguldījums darbiniekos un darba vides attīstībā», «Izaugsme», «Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un atdzimšana», «Ģimenes uzņēmējdarbība», «Ogres novadam raksturīgs produkts vai pakalpojums», «Tūrisma un viesmīlības attīstība», «Ieguldījums sava pagasta dzīvē» un «Cilvēkam un sabiedrībai», kā arī vienu galveno balvu. Viedokļus un priekšlikumus par saistošo noteikumu projektu rakstveidā var iesniegt līdz 6. novembrim Ogres novada pašvaldības Klientu apkalpošanas centrā Brīvības ielā 33, Ogrē; Ogres novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajos Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros; elektroniski (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu) e-pastā ogredome@ogresnovads.lv.
Pašvaldība vēl izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus «Ogres novada Jauniešu gada balva», pilnveidojot kārtību, kādā novērtēt aktīvus un sabiedriski iesaistītus jauniešus, kā arī viņu atbalstītājus. Balva paredzēta jauniešiem, jauniešu komandām, skolēnu pašpārvaldēm un cilvēkiem, organizācijām vai uzņēmumiem, kas palīdz jauniešiem īstenot idejas un attīstīt prasmes.
Paredzētas sešas nominācijas: «Jauniešu enerģija pozitīviem rezultātiem», «Gada jauniešu iniciatīva», «Jauniešu komanda», «Gada skolēnu pašpārvalde», «Ogres novada Gada brīvprātīgais» un galvenā balva «Ogres novada Gada jaunietis». Atsevišķi tiks piešķirts arī apbalvojums «Jauniešu iespēju partneris» personām, uzņēmumiem vai organizācijām, kas sniegušas būtisku atbalstu jauniešiem.
Balvai varēs pieteikt 13 līdz 30 gadu vecus jauniešus, kuri saistīti ar Ogres novadu. Pretendentus varēs izvirzīt gan iedzīvotāji, gan organizācijas, bet laureātus noteiks īpaša vērtēšanas komisija, kurā būs arī jauniešu pārstāvji. Nomināciju laureāti saņems pašvaldības Atzinības rakstu un simbolisku balvu, savukārt «Ogres novada Gada jaunietis» un «Ogres novada Gada brīvprātīgais» papildus saņems 100 eiro naudas balvu.
Detalizētāka informācija par «Ogres novada Jauniešu gada balvas» pretendentu pieteikšanas kārtību un termiņiem sekos pēc šo saistošo noteikumu apstiprināšanas un stāšanās spēkā.

Ziņas