Pērnruden veiktajā aptaujā Latvijā gatavību aizstāvēt valsti uzbrukuma gadījumā pauda 37% aptaujāto, Igaunijā šādu gatavību pauda 45% respondentu, Lietuvā – 52%, savukārt Somijā – 64%. Vienlaikus Latvijas sabiedrības atbalsts valsts bruņotai pretestībai ir ievērojami lielāks nekā iedzīvotāju personīgā gatavība iesaistīties valsts aizsardzībā. Uz jautājumu, vai Latvijai uzbrukuma gadījumā būtu jāīsteno bruņota pretošanās neatkarīgi no uzbrucēja, apstiprinoši atbildēja 66% respondentu. Tomēr arī šis rādītājs Latvijā ir zemāks nekā Igaunijā, Lietuvā un Somijā. Attiecīgi Igaunijā atbalstu valsts bruņotas pretošanās īstenošanai pauda 73% respondentu, Lietuvā – 74%, bet Somijā – 87%. Aptaujās paustā gatavība un nodomi var atšķirties no iedzīvotāju faktiskās rīcības militāra konflikta gadījumā. Piemēram, Ukrainā pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma valsti bijuši gatavi aizstāvēt aptuveni 45% respondentu, bet pēc iebrukuma šis rādītājs pieaudzis par aptuveni 31 procentpunktu.
Latvijā gatavība aizstāvēt valsti atšķiras dažādos reģionos. Viszemākā tā konstatēta Latgalē, kur 2024. gadā gatavību aizsargāt savu valsti pauduši 26,5% respondentu. Salīdzinājumā ar citiem reģioniem Latgalē konstatēts arī ievērojami zemāks atbalsts bruņotai pretestībai uzbrukuma gadījumā. Atšķirības vērojamas arī atkarībā no ģimenē lietotās valodas. Krievu vēlme aizstāvēt Latviju ir ievērojami zemāka.

Viedokļi