Priekšvēlēšanu periodā iedzīvotāju raizes un rūpes par zaļo projektu attīstību un ietekmi uz viņu labsajūtu īpaši ekspluatēja prokremliskās partijas. Sameta vienā šausmu katlā vējdzirnavas, saules paneļus, atkritumu dedzinātavas, dzīves dārdzību, veselības problēmas, vides piesārņojumu un ar šādu komplektu apmeklēja klātienē visas sabiedriskās apspriešanas pēc kārtas. Biedēja vietējos iedzīvotājus, dezorganizēja sanāksmes un filmēja pašreklāmas video. Vēlēšanas ir beigušās, un zaļo projektu apspriešana atgriezusies puslīdz saprātīgās sliedēs.

19. oktobrī Birzgales Tautas namā tika organizēta klātienes apspriešana jaunajam lokālplānojumam, kas vēja parka «Stelpe 1» attīstītājam SIA «SP Venta» ļaus iegūt būvatļauju vēl sešām turbīnām. Kopumā lokālplānojuma teritorija aizņem aptuveni 362 hektārus Birzgales pagastā. Lokālplānojuma mērķis ir grozīt teritorijas plānojumu, nosakot mežu teritorijas apakšzonu, kurā papildus citiem izmantošanas veidiem būtu atļauta vēja elektrostaciju izvietošana. Pašlaik Ogres novada būvvalde ir izsniegusi atļauju vienas turbīnas uzstādīšanai. Attīstītājs kopumā vēja parkā ir paredzējis uzsliet 11 turbīnas. No tām 4 – Bauskas novada teritorijā. Bauska būvprojektu minimālajā sastāvā jau apstiprinājusi. Septiņas turbīnas atradīsies Ogres novadā – aptuveni 5 kilometrus no Birzgales un 8 kilometrus no Valles ciema, 9 kilometrus no Vecumniekiem. Tuvākās pilsētas ir Lielvārde aptuveni 14 kilometru un Jaunjelgava aptuveni 21 kilometra attālumā. Vēja parka apkārtnē atrodas arī atsevišķas viensētas.

Tauta raizējas par veselību un ceļiem

Te jāatgādina iemesls, kādēļ pirms būvatļaujas izsniegšanas jāizstrādā jauns lokālplānojums. Kā skaidro Ogres novada domes telpiskais plānotājs Toms Mārtiņš Millers, kādreizējā Ķeguma novada teritorijas plānojums pieļauj vēja staciju būvniecību tikai lauksaimniecības zemēs, taču aizliedz meža zemēs. Tā viena stacija, kurai būvvalde devusi zaļo gaismu, atrodas pļavā, savukārt pārējās iecerētas mežā.

Tāpēc attīstītājam jāfinansē lokālplānojuma izstrāde konkrētajai teritorijai spēkā esošā plānojuma grozīšanai, kas notiek šajā gadījumā. Bet arī šādā formātā ieceres sabiedriskā apspriešana ir procesa neatņemama sastāvdaļa. Tā turpinās līdz 8. novembrim, bet klātienes tikšanās jau aizritējusi. Ieradušies bija aptuveni 20 cilvēki. Galvenokārt vietējie birzgalieši. Daži dalībnieki bija atbraukuši arī no Vecumniekiem.

Šajā reizē apspriešanas galvenais temats bija tieši vēja turbīnu novietojums. Par ietekmi uz vidi, veselību, dzīvniekiem, tas viss jau izrunāts, apspriežot projekta ietekmes uz vidi novērtējumu. Taču cilvēki šādām formālām lietām uzmanību nepievērš un arī šajā reizē pauda principiālas iebildes pret vēja parkiem kā tādiem. Birzgales pagasta pārvaldniece Diāna Arāja stāsta, ka lielākās raizes sanāksmē paustas par turbīnu ietekmi uz veselību. Konstruktīvāki jautājumi izskanēja par ceļu stāvokli – kas par to atbildēs būvniecības gaitā. Un kas ar turbīnām notiks pēc 30 gadiem, kad beigsies to ekspluatācijas termiņš. Baušķenieki pauda neapmierinātību, ka viņu pusē būvniecības gaitā ceļi nav gana labi sakārtoti. Vecumnieku pārstāvji vispār nevēlas nekādus vēja parkus un neiesaka citiem. Nekādi skandāli un kautiņi sanāksmē neizcēlās, jo ceļojošie politiskie viesmākslinieki nebija ieradušies. Cilvēki pateica, ko domā, un projekts rit tālāk savu gaitu. Kad lokālplānojums tiks pabeigts, būvvalde to attiecīgi apstiprinās. Teorētiski būvniecība varētu sākties nākamgad, taču tas jau būs atkarīgs no attīstītāja. Šī projekta virzītāja ir SIA «SP Venta», kas pastarpināti caur biržā kotēto Baltijas enerģētikas kompāniju «Ignitis Group» pieder lielākoties Lietuvas valstij. Tai arī būs jāpieņem galīgais lēmums par tālāku zaļo ekspansiju kaimiņvalstī Latvijā.

Ne visi sagatavotie zaļās enerģijas projekti tiek sagatavoti līdz būvniecībai. Arī Birzgales gadījumā gribētāju uz šo teritoriju bija vairāk, taču ierobežojošais faktors izrādījās esošā 110 kV augstsprieguma elektrolīnija «Stelpe–Ķegums 2», uz kuras tehniski iespējams uzsēdināt tikai vienu vēja parku. Līdzšinējā izcīņā lietuvieši ir tikuši vistālāk.

Ko par to domā sikspārņi

Projektējot vēja parkus un apspriežot sagaidāmo ietekmi, tiek ņemti vērā gan plusi, gan mīnusi. Ekonomiskie un drošības ieguvumi, kā arī trūkumi. Vairāk pašu mājās saražota zaļā enerģija sniedz lielāku energoneatkarību no ārējiem resursiem. Mazina atkarību no fosilā kurināmā. Vienlaikus cenu ziņā valsts lielā mērā ir pakļauta elektrības biržas diktātam. Iedzīvotājiem arī nākas aprast ar izmaiņām ainavā, bet dzīvniekiem – ar bīstamiem objektiem viņu teritorijā. Nule liels skandāls izcēlies Liepājā, kur vēja parka «Rapsoil» operators ignorē viņam uzliktos vides ierobežojumus, un tādēļ iet bojā sikspārņi. Turbīnas atrodas sikspārņu migrācijas ceļā. Dabas aizsardzības pārvalde uzdeva ierobežot testa režīmā strādājošo turbīnu darbību naktīs, uzlika sodu, līdz uzdeva turbīnas apturēt pavisam. Bet uzņēmums sikspārņu bojāeju noliedz, turbīnas turpina griezties, un tagad iet vaļā kašķis ar pārvaldi.

Protams, sikspārņi mīt visās Latvijas malās un izņēmums nav arī Ogres novads. Vēja parka «Stelpe 1» teritorijā sikspārņu aktivitāte ir mērīta – gada griezumā vidēji 18 pārlidojumi stundā. Lielākos draudus sikspārņiem turbīnas var radīt sikspārņu aktivitātes maksimuma periodos, kas izpētes teritorijā reģistrēti jūnijā un jūlijā, kā arī rudens migrācijas laikā. Novērtējot iecerētā vēja parka ietekmi uz sikspārņu populāciju, zonā, kur tā varētu būt vislielākā, vēja stacijas netiks būvētas. Tas lasāms apspriežamajā lokālplānojuma dokumentā. Attiecīgi Birzgales vēja parka plāni ir piekoriģēti sikspārņu vajadzībām, savukārt pats plānojums tiek piekoriģēts vēja parka vajadzībām.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments

Sadarbības materiāli