Dabas kļūdas cilvēka audzināšanā sekmē piemēroti apstākļi. Jādomā, ka nevienam vien augsta ranga politiķim šodien negribas atcerēties savus kūkumus mugurā un dziļos reveransus, klanoties un vārda tiešā nozīmē pielienot lielvalsts vadītājam Trampam. Tāds pailgs laiciņš, kad «diplomātija» ar šādām manierēm mierināja sabiedrisko domu, sak, tā vajag: liela mērķa vārdā arī glaimus var piedēvēt diplomātijai, kura spējīga šokēt.
Šoks tāds, ka nesen ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka pēc sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu panākta vienošanās par vairāku miljonu tonnu dīzeļdegvielas piegādi ASV un pasaules tirgum. Tramps apgalvo, ka tas ļaus strauji samazināt degvielas cenas. Par to ASV prezidents paziņojis savā sociālajā vietnē «Truth Social». Tramps raksta, ka Krievija nekavējoties piegādās vairāk nekā 300 000 tonnu dīzeļdegvielas, novembrī – vēl 500 000 tonnu, bet pēc tam – vienu miljonu tonnu. Vēlāk, ņemot vērā Krievijas dīzeļdegvielas pārstrādes rūpnīcu stāvokli, esot paredzēta papildu trīs miljonu tonnu piegāde. ASV prezidents uzskata, ka Krievijas piegādes kopā ar ASV kontroli pār Hormuza šaurumu ļaus rekordstrauji samazināt dīzeļdegvielas cenas. Šoks!
Uz notikušo asi reaģējis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, intervijā izdevumam «Axios», sakot, ka tas izskatās pēc dzimšanas dienas dāvanas Putinam un ir absolūti briesmīgi. «Dāvanas Putinam nenesīs mieru un nedos nekādu labumu civilizētajai pasaulei. Krievija par dīzeļdegvielu «atlīdzinās» ar vēl lielāku teroru un nodevību,» Ukrainas prezidents rakstīja arī sociālajā tīklā X. Zelenskis sacījis, ka Ukrainu izmanto kā aizsegu, kas nav godīgi, un tā partneriem nevajadzētu izturēties vienam pret otru.
Trampa nodomu pirkt dīzeli no Krievijas asi nosodījuši arī vairāki abu partiju kongresmeņi un senatori, kuri iepriekš aktīvi atbalstījuši republikāņu senatora Lindseja Greiema vārdā nosaukto likumu, ko arī Tramps pats ir parakstījis. Likums paredz iespēju noteikt tarifus lielākajām Krievijas energoresursu importētājvalstīm, lai izdarītu ekonomisko spiedienu uz Maskavu. ASV Senāta demokrātu līderis Čaks Šūmers notikušo nosaucis par Ukrainas, Eiropas sabiedroto un ASV nacionālās drošības interešu nodevību, aicinot Trampu izbeigt karu ar Irānu, nevis veicināt Krievijas kara finansēšanu. Kāds no ASV analītiķiem notikušo sasaistījis ar plašāku kontekstu (tuvu tekstam): «Mums slikti klājās Afganistānā, slikti Irākā, slikti Irānā…, visur, kur mēs speram savu kāju, mums neklājas labi. Kāpēc mēs lienam tur, kur mums slikti klājas? Mums ir jābeidz karot!»
Sanāk, ka Trampa savādības un nesaprotamie, diametrāli pretējie un svaidīgie lēmumi konsolidē Eiropu? LTV ziņo: NATO spēku komandieris Aleksus Grinkevičs droši un gana uzstājīgi paziņo vācu žurnālam «Der Spiegel», ka Krievijas militārās spējas samazinās, turpretī NATO militārais potenciāls aug (ukraiņiem, kuriem jādzīvo zem raķešu, dronu lietus, no tā vieglāk nepaliek. Grinkevičs arī mūs iedrošina, jo Kēningsbergas anklāvā (līdz ar to arī Baltijā) NATO pozīcijas nostiprinās. Lai tā būtu. Taču ilgi, ilgi atskaņotajam meldiņam par to, ka NATO neļaus nodarīt pāri ne collai, ne kvadrātcentimetram NATO zemju, aptrūkstas tās pacilātības, kāda bija kara sākumā. Jo nemitīgi un aizvien intensīvāk tiek plosīta ne vien Ukrainas kritiskā infrastruktūra, bet arī pilsētu dzīvojamie rajoni, kur sagrūst mājas un mirst cilvēki, starp kuriem izdziest arī bērnu dzīvības.
17. oktobrī atkal satriecoša LSM ziņa: «Aizvadītajā naktī Krievijas spēki veica vienu no spēcīgākajiem uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, apšaudot vairāk nekā 15 nozīmīgus elektroenerģijas ražošanas un pārvades objektus, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukrainas Gaisa spēki norādīja, ka Krievija uzbrukumos izmantoja raķetes un simtiem dronu. Vairākas Ukrainas vietvaras informēja par Krievijas gaisa uzbrukumos nodarītajiem postījumiem, cietušajiem un nogalinātajiem cilvēkiem.» Ierodoties uz Eiropadomes sanāksmi, Zelenskis tika sagaidīts ar aplausiem. Viņš sveica ES valstu līderus, apskaujot un sabučojot. Viens no izņēmumiem bija Slovākijas premjers Roberts Fico, kuru Zelenskis neapskāva, jo Slovākija gatavojas atjaunot līdz šim neaktīvu sadarbības forumu ar Maskavu. Vēlāk abām pusēm plānota attiecīga tikšanās. Ne mirkli nedrīkstam aizmirst, ka tieši Ukrainas izturība tā saucamajiem Rietumiem dod laiku un spēku. Bet par kādu cenu?

Viedokļi