27. janvārī saņemta informācija, ka Ogresgalā, Liepu ielā, kaimiņš novada kanalizāciju līdzās esošajā grāvī. Ierodoties norādītajā vietā, likumsargi aiz mājas pie grāvja sastapa divas personas, kuras stāvēja pie atvērtas kanalizācijas attīrīšanas iekārtas. No attīrīšanas iekārtas uz grāvi bija novirzīta caurule. Bija jūtama arī kanalizācijas smaka. Abas personas paskaidroja, ka veic attīrīšanas iekārtas skalošanu un grāvī neko nelaiž. Pārbaudīti personu dati. Pēc pārrunām ar vīrieti, kurš skaidroja, ka ir mājas īpašnieks, viņš atzina, ka notekūdeņus no attīrīšanas iekārtas ir ielaiduši grāvī, jo nav zinājuši, ka tiks radīts kaitējums dabai. No iesaistītajiem pieņemts rakstisks paskaidrojums. Savukārt policijas izsaucējs iesniedza videoierakstu, kur redzams, ka vīrieši pa cauruli lej grāvī notekūdeņus, turklāt, saskaņā ar viņa teikto, dara to ne pirmo reizi. Informācija tiks nodota Ogre novada pašvaldības vides speciālistam.

Tā ir ar to «caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu» un «ne sunīša kājām spert, ne guntiņas pagalītes». Tā tīrā gaisma nākusi no tālas senču pagātnes, no «tēsmāmiņas», no skolas, draugiem, dzīves… Lai iejustos otra – cilvēka, sunīša, kaķīša, skudriņas – ādā, nepietiek ar tautas dziesmām, pantiņiem. Dažkārt vajadzīga sava dzīves griezta brūce, lai justu to sāli, ko tik dāsni beram uz cita jēlās ādas.

Gadiem skrienot, bijušais un zināmais atplaiksna arī savādā gaismā. Uz vienu un to pašu notikumu varam paraudzīties citām acīm. Lai kā, tomēr katru gadu janvāris uzplaiksna ar jaunu garīgu sakustēšanos. Tālo dienu atmiņu ugunskuru dūmu iespaidā un Barikāžu aizstāvju apziņā atkal un atkal ierunājas kāda sirds balss, ka nekam neder formāla atķeksēšanās. Ja pieminam, atceramies, tad īsti, patiesi vai nemaz.