Lūk, divas svarīgākās atziņas, ko viņi pārveduši: pirmkārt, civilās aizsardzības plāni, kas teorētiski uzlikti uz papīra pirms kara, praksē nedarbojās. Černihivai savus rīcības algoritmus nācās pilnībā pārstrādāt, jau atrodoties zem krievu artilērijas un raķešu lietus. Jo gan savi cilvēki uzvedās neprognozēti, gan ienaidnieka rīcība un mērķi tobrīd nebija skaidri. Tagad ir. Un otra atziņa – jebkuras iestādes un jebkura dienesta sekmīgs darbs kara apstākļos ir iespējams tikai tad, ja savu posteni nepamet vadītājs. Ja viņš dzīvo savā darba vietā un nevis pārnestā nozīmē, bet 24 stundas diennaktī. Tikai tad pilnvērtīgi strādā komandķēde. Tātad pašvaldības un tās iedzīvotāju izdzīvošana ir lielā mērā atkarīga no līderiem un komandas darba.

Ar saviem secinājumiem un novērojumiem pēc vizītes Ukrainā ar laikrakstu dalījās Ogres novada mērs EGILS HELMANIS, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja LIENE CIPULE un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ogres daļas vadītājs ARTŪRS UMULIS.

Ugunsdzēsējiem nav vārda «nevaru»

Iespējams, ugunsdzēsēju darbā – miera laiks vai karš – izmaiņu ir mazāk. Ja deg, tāpat jādodas dzēst, ja kāds ir nelaimē, jādodas glābt. «Ukrainā nedzirdēju vārdus – nē, nevar! Visi cīnās, strādā, saliedēti darbojas. Viņi ir motivēti!» tā pēc Ukrainā apmeklētajiem semināriem secina Ogres ugunsdzēsēju priekšnieks Artūrs Umulis. Lielākais izaicinājums kara apstākļos mūsu glābējiem varētu būt cilvēkresursu trūkums. Bet ne tādēļ, ka darbinieki briesmu apstākļos aizbēgtu. Vienkārši Ogres daļā strādā arī tādi darbinieki, kas dzīvo ārpus novada – Cēsīs, Rīgā. Ja notiktu uzbrukums Ogrei, viņiem būtu problemātiski nokļūt atpakaļ. Tieši tā noticis Černihivas aplenkumā. Tie, kas tobrīd atradās pilsētā, nekavējoties sāka glābšanas darbus, kas bija palikuši ārpusē – tur arī palika. Artūrs Umulis arī uzsver, ka vienības vadītājam vienmēr ir jābūt uz vietas un precīzi jādarbojas komandķēdei. Vēl par praktiskajām lietām. Glābējiem jārēķinās ar papildu svaru. 20 kilogramu smagajam ugunsdzēsēja tērpam klāt nāk vēl 5 kilogramus smaga šķembu veste. Mūsu ugunsdzēsējiem tādu nav, par tām jādomā. Ņemot vērā otrreizēja uzlidojuma risku – pēc pirmā trieciena, ja vien iespējams, nepieciešams zināmu laiku nogaidīt. Ņemot vērā, ka arī glābšanas dienesti paši par sevi ir ienaidnieka mērķis, nepieciešams apzināt un savlaicīgi sagatavot alternatīvu vietu depo izvietošanai, kā arī ūdens ņemšanas vietas. Tāpat dienesta rīcībā drošā vietā jābūt degvielas rezervēm. A. Umulis atzīst, ka no ukraiņiem ir vērts pārņemt daudzas darba nianses, un jau šonedēļ tās tiks pārrunātas ar Ogres daļas vīriem. Bet ir arī tādas lietas, kas risināmas nacionālā līmenī. «112» aplikāciju nepieciešams papildināt ar patvēruma funkciju. Lai, sākoties gaisa uzlidojumam, cilvēks telefonā uzreiz redzētu, kur rast tuvāko patvērumu. Ogres novadā šādas vietas ir apzinātas – šobrīd tās ir 80 dzīvojamās un sabiedriskās ēkas. Pie tām šogad tiks izvietotas patvertņu zīmes. Tāpat šogad, cerams, beidzot sagaidīsim šūnu apraides ieviešanu valstī. Tā dienestiem ļaus nosūtīt paziņojumus uz tālruņiem tieši apdraudējuma skartajā vietā.

NMPD vadītāja: Ogre tiktu galā

Nacionāla mēroga risinājumi nepieciešami arī Latvijas medicīnas stiprināšanai kara apstākļos. NMPD vadītāja Liene Cipule min resursu decentralizāciju, medikamentu rezervju veidošanu. Jāsargā zvanu centri un ambulances. Jāveido alternatīvas izvietošanās vietas. Slimnīcām jāsarūpē smilšu maisi un plāksnes, ar ko aiztaisīt logus. Īpaši jāstiprina un jāgatavo darbam krīzē primārā veselības aprūpe, ģimenes ārstu institūcija, aptiekas, lai netiktu pārslogoti glābšanas dienesti. «Protams, zināt, ko vajag, vēl nenozīmē, ka to var ātri izdarīt,» atzīst vadītāja. Taču darbs notiek. Dienests tagad ir pārstāvēts pašvaldību civilās aizsardzības komisijās, lai zinātu, kā pašvaldības darbojas krīzes situācijās. Ogres novada pašvaldības organizēto braucienu uz Černihivu Liene Cipule vērtē kā unikālu iespēju nepastarpināti iepazīties ar darbu kara apstākļos. Delegācija apmeklējusi Katastrofu pārvaldības centru, tikās ar vietējās slimnīcas vadību. Ukraiņiem bija daudz ko stāstīt. Daudziem mūsu ārstiem šķistu neiespējami strādāt bez magnētiskās rezonanses un datortomogrāfijas. Reizumis pat bez elektrības. Bet kara apstākļos ārstiem jāspēj tikt galā ar resursu nepietiekamību un jāizdara atkāpes miera laika ārstēšanas algoritmos. Jāstrādā ļoti ātri. Kara apstākļos mainās arī pacientu uzvedība. Ja pie mums neatliekamā palīdzība reizumis tiek saukta arī par niekiem, ko var atrisināt ar mājas aptieciņu vai zvanu ģimenes ārstam, tad Ukrainā nekas tamlīdzīgs vairs nenotiek. Cilvēki ir mobilizējušies, un, ja ielās ir ievainotie, ar sīkumiem glābēji vairs netiek tramdīti.

Braucienā gūti daudzi vērtīgi secinājumi, un tie jau esot nodoti sanāksmē pārējiem kolēģiem. Kas attiecas uz Ogres novada spēju sargāt savus cilvēkus, Liene Cipule ir gana optimistiski noskaņota: «Pats svarīgākais, lai vadošajiem cilvēkiem ir vēlme rīkoties. Jābūt zināšanām, pieredzei un komandas darbam, kas tiek stiprināts pašvaldības līmenī. Ogre tiktu galā, jo te cilvēkiem ir augsts atbildības un motivācijas līmenis. Degsme darīt. To apliecina arī šis brauciens.»

Svarīgākais ir līderis un komanda

Līderu darba nozīmi kā svarīgāko faktoru civilajā aizsardzībā kara apstākļos uzsver novada mērs Egils Helmanis. Personālijas ir svarīgākas par papīriem un plāniem, un tas ir Černihivas vadošo amatpersonu secinājums: «Ikvienas iestādes funkcionēšana ir atkarīga no vadītāja. Ja vadītājs organizē darbus, iestāde turpina strādāt.» Bet, ja vadītājs nobīstas, aizbēg vai izrādās nelojāls, tad arī darbs tiek paralizēts. Kad sācies Černihivas aplenkums, policija faktiski aizbēga. Un šis ir plašāks jautājums par spēka struktūrās strādājošo lojalitāti, kas arī pie mums droši vien būtu aktuāls – kādā valodā viņi runā un kurā pusē nostātos. Savukārt ārsti Černihivas aplenkumā turpināja strādāt, komunālie dienesti arī.

Par ūdensapgādi un kanalizāciju Černihivā rūpējas komunālais uzņēmums «Чернігівводоканал». Tā vadītājs Latvijas kolēģiem seminārā stāstījis, ka arī viņš līdz ar iebrukumu nonācis smagas izšķiršanās priekšā – palīdzēt ģimenei izbraukt no aplenktās pilsētas uz drošāku vietu vai palikt savā darba vietā un vadīt darbus. Pat ar sievu sastrīdējās. Bet viņš palika. Iestāde turpināja strādāt arī aplenkuma apstākļos – lāpīja saspridzinātās caurules, gādāja par sūkņiem, un pilsētniekiem tika nodrošināts gan dzeramais ūdens, gan arī kanalizācija darbojās.

Pie praktiskajām lietām, kas arī Ogres novadā apsveramas, mērs Helmanis uzsver ūdensapgādes drošību. Lai gan tas neatbilst Eiropas standartiem, arī pilsētu teritorijās jābūt ūdens ieguves vietām, jo ārpusē – aplenkuma gadījumā tās var bloķēt vai iznīcināt ienaidnieks. Dzīvojamās zonās nepieciešams ierīkot brīvkrānus. Vēl viena problēma ir gāzes vadi. Ja ēkās trāpa lādiņi, cieš arī gāzes infrastruktūra. Bet speciālisti, kas kvalificēti sametināt gāzes vadus, valstī ir teju uz roku pirkstiem skaitāmi. Piemēram, Ogres novadā ir tikai divi cilvēki, kas ārkārtas situācijā varētu sametināt pārrautas gāzes caurules.

Jāiedarbina nacionālais krīzes centrs

Ogres novada pašvaldība sadarbībā ar glābšanas dienestiem un saviem komunālajiem uzņēmumiem šobrīd daudz dara civilās aizsardzības jomā. Pērn apzinātas iespējamās patvēruma vietas novadā – par tām lasiet laikraksta nākamajā numurā. Taču arī pašvaldībām ir nepieciešami nacionāla mēroga risinājumi. Piemēram, Ogres novadam ir jāzina, kā rīkoties, ja uzbrukums tiks vērsts pret «Latvenergo» hidroelektrostaciju kaskādi un no Ikšķiles applūdušajām teritorijām nāksies operatīvi evakuēt lielu skaitu cilvēku. Kurp viņus vest? Kurp evakuēt gulošos cilvēkus, invalīdus un vecīšus, kas nespēj pārvietoties. Šie jautājumi jau ir ārpus vienas pašvaldības kompetences. Helmanis secina, ka pagaidām civilās aizsardzības sistēma valstī darbojas vairāk uz entuziasmu, nevis sistemātisku plānošanu. Ogrei šis jautājums rūp. Citām pašvaldībām – kā kurai. Pašreizējai valdībai – līdz šim ne pārāk: «Ukrainā mēs bijām lielajos krīzes vadības centros, bijām reģionālajos – redzējām, kā tur notiek darbs. Diemžēl jāsecina, ka mūsu valsts pagaidām nav ieguldījusi ne kapeiku, lai civilās aizsardzības sistēma strādātu.» Bet risinājumi, pienākot X stundai, būs nepieciešami nekavējoties un vēl ātrāk nekā Ukrainā, jo Latvija ir salīdzinoši maza, ienaidnieks tuvu. No krievijas jebkas var atlidot pāris minūšu laikā. Tāpēc valstī nepieciešams spēcīgs Krīzes vadības centrs, kas spētu koordinēt glābšanas darbus un palīdzību iedzīvotājiem nacionālā mērogā. Teorētiski tāds centrs sācis darboties ar šā gada 1. janvāri pie Valsts kancelejas. Pagaidām – uz papīra.

_______________________________________________________

Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Ogres Vēstis Visiem”

#SIF_MAF2024