Ogres tehnikumā pašlaik mācās 1640 audzēkņu, un tā ir trešā lielākā profesionālās izglītības iestāde Latvijā. I. Brante aģentūrai LETA skaidroja, ka, strauji palielinoties komunālajiem maksājumiem, minimālajai darba algai, nepietiek ar to profesionālās izglītības bāzes finansējumu, kas nav mainīts kopš 2008. gada. Viņa atgādina, ka jau pērn viņa vērsusies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un informējusi, ka, strauji palielinoties komunālajiem maksājumiem, uzturēšanas izdevumiem, izglītības iestādes budžets ir nepietiekams. Nākamā tikšanās IZM bijusi šā gada 12. janvārī, kas beigusies ar rekomendāciju pašiem pelnīt naudu un solījumu, ka pēc pusgada analizēs, kāda ir finanšu situācija profesionālajās skolās, un tad lems, ko darīt.
«Mēs šogad esam nopelnījuši miljonu eiro, bet arī ar to nespējam nosegt visus izdevumus. Taupām visur, kur vien varam, samazinām telpu uzkopšanas biežumu, tehniskās telpas nekopjam nemaz, audzēkņu dienesta viesnīcās vairs nenodrošinām tualetes papīru, esam ierīkojuši komposta kaudzi, lai samazinātu izdevumus par lapu izvešanu, un nu četras dienas organizējām attālināti mācības, lai vismaz kaut cik samazinātu rēķinus,» reālo rīcību ieskicēja direktore.
Direktore apvainojumus atspēko
Kā izdevumam «Ogres Vēstis Visiem» pavēstīja Ogres tehnikuma direktore, 27. novembrī notikusi Konventa sēde, kurā visas iesaistītās puses salikušas kopā galvas, lai pārrunātu iespējamos finanšu risinājumus. «Sēdē cilvēki izteica atbalstu un atzinību, ka mēs paši strādājam un nopelnām naudu tehnikuma attīstībai,» viņa stāstīja, uzsverot, ka daudzi vecāki atzinīgi novērtējuši arī skolēniem sniegto iespēju pavadīt vairākas dienas, mācoties attālināti.
Viņa piebilda, ka publiskajā telpā parādījušies tehnikumam neglaimojoši fakti par naudas izšķērdēšanu, taču visas darbības tiekot veiktas likumā noteiktā kārtībā. Interneta forumā tika runāts par automašīnu iegādi gandrīz 85 000 eiro vērtībā. Viens no automobiļiem, ko iegādājies tehnikums, ir elektroauto. Tas darīts tāpēc, ka tas esot valsts uzstādījums – ja mācību iestāde iegādājusies meža mašīnu, nākamais jāiegādājas elektroautomobilis.
Tāpat tika apšaubīti 120 000 eiro, kas ieguldīti, lai nodrošinātu fizisko apsardzi skolēniem, kas uzturas kopmītnēs. Šī apsardze strādā no plkst. 22.00 līdz plkst. 8.00. Viņa norāda, ka tas darīts, lai skolēni būtu drošībā un uzturētu kārtību, jo tehnikuma skolēni palaikam pamanās lietot alkoholu un ap tehnikumu mēdz «spietot» nevēlamas personas. Ja šo darbu veiktu tehnikuma darbinieki, viņiem tāpat būtu jāmaksā, I. Brante uzsver.
Forumā izskanēja arī ziņa, ka direktores vietniece B. Liepiņa darbā pieņēmusi direktores Ilzes Brantes vīru Jāni Branti, taču, lai to izdarītu, viņai bija jāsaņem atļauja. Patiesībā viņš nemaz neesot gribējis nākt, taču neesot bijis darbinieku tieši tam amatam. Arī citas pret viņu vērstās apsūdzības tehnikuma direkore atspēko, uzsverot, ka tās izplatījis kāds bijušais darbinieks, kurš ar tiesas lēmumu no amata atstādināts.
Trūkumi budžeta plānošanā
IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Baiba Bašķere pēc vizītes Ogres tehnikumā paziņoja, ka saskatījusi trūkumus finansiālās grūtībās nonākušā tehnikuma budžeta plānošanā, tostarp norādot, ka ir jāpārstrukturē plānošana un lielāka uzmanība jāpievērš risku mazināšanai. Viņa norādīja, ka prasītos «konkrētāka plānošana» pirms budžeta gada, vienlaikus norādot, ka nav tā, ka izglītības iestādes budžets vispār netiktu plānots.
Pirms nedēļas valdībā apstiprināja rīkojuma projektu, kurā paredzēts, ka profesionālajām skolām no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirs 977 306 eiro profesionālās izglītības bāzes finansējuma daļējai paaugstināšanai no šī gada 1. septembra. No šī piešķīruma Ogres tehnikums saņemšot 100 000 eiro, taču tehnikuma direktore norādīja, kas tas ir vairāk nekā uz pusi mazāk, nekā bijis divus iepriekšējos gadus. IZM atzīst, ka normatīvajos aktos noteiktais profesionālās izglītības bāzes finansējums neatbilst izglītības programmu faktiskajām īstenošanas izmaksām.
Lai izglītības iestādes saņemtu adekvātu samaksu par dažādiem pakalpojumiem, IZM atkārtotai saskaņošanai nodevusi valdības noteikumu projektu, kas nosaka cenrāžus katrai izglītības iestādei. Departamenta vadītāja saskaņošanas procesu raksturoja kā smagnēju un laikietilpīgu, kas lielā mērā atkarīgs arī no pašām izglītības iestādēm. Ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta iespējas, IZM priekšlikums paredz palielināt bāzes finansējumu daļēji par 20% no finansējuma apmēra, kas izglītības programmu izmaksu pārskatīšanas rezultātā aprēķināts un būtu nepieciešams, lai nodrošinātu faktiskajām programmu īstenošanas izmaksām atbilstošu finansējumu.
