No nākamā mācību gada Ķeguma vidusskola, kad to būs absolvējusi pašreizējā 12. klase, pārtaps par pamatskolu. Tā nav pirmā reize, kad iestāde mainīs statusu, bet visilgāk kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tā darbojās kā komercnovirziena vidusskola. Paralēli pamatizglītības un vidējās izglītības programmām skola piedāvā arī divas speciālās pamatizglītības programmas – skolēniem ar mācīšanās traucējumiem un garīgās attīstības traucējumiem, kurā mācās 24 skolēni. Raugoties uz demogrāfisko līkni, nav bažu par klašu piepildījumu. Šobrīd tā ir ar pozitīvu tendenci, bet pēc pāris gadiem tā varētu slīdēt uz leju. Parasti tiek izveidotas divas paralēlās klases, taču pērn tika piedzīvots sen nebijis notikums – tika atvērtas trīs 1. klases. Tik lielas skolā vēl ir 5. un 6. klase. Kopumā klases nav lielas – vidēji no 17 līdz 20 skolēniem.

Vidējās izglītības iespējas

Pašreiz vidusskolā mācās tikai viena 12. klase, kurā ir 11 skolēnu. Skolas optimizācija notiek saskaņā ar Ogres novada izglītības stratēģiju, kurā paredzēts, ka Ķeguma vidusskola kļūst par pamatskolu. 

Vaicāta par 9. klašu absolventu izvēlēm, kopš netiek atvērta 10. klase, skolas direktora pienākumu izpildītāja Ilze Krastiņa norāda, ka puse izvēlas vidējās izglītības iestādes, kā Ogres Valsts ģimnāziju, Lielvārdes un Ikšķiles vidusskolas. Ir arī tādi, kuri dodas uz Rīgas centra ģimnāzijām. Savukārt otra puse izvēlas iegūt profesionālo izglītību, tostarp Ogres tehnikumā. Kā vecāki un skolēni uztvēra vēsti, ka Ķegumā vairs nebūs vidusskolas posma? Kopumā saprotoši, tikai tie, kuri bija sākuši mācīties 10. klasē, mazliet satraucās, kas nu būs – vai nevajadzēs pāriet uz citu skolu. Nomierinājušies, kad uzzināja, ka varēs iegūt vidējo izglītību tepat. 

To, kāpēc pirms diviem gadiem skola atteicās no komercnovirziena, Ilze Krastiņa skaidro ar jaunā mācību satura ieviešanu vispārējā izglītībā vidusskolās – bija jāveido vairāki izvēļu grozi, un līdz ar to nosaukums vairs īsti neattaisnoja to piedāvājumu, ko skola sniedz. Jāteic, ka profesionāli orientētā programma bija ļoti labi izstrādāta – tajā bija gan ekonomika, grāmatvedība, gan uzņēmējdarbības pamati un tirgzinības. Tika sarīkota aptauja par to, kā skolu nosaukt – vairākums respondentu nobalsoja par Ķeguma vidusskolu, tobrīd gan vēl nezināja, ka drīz arī šis nosaukums būs jāmaina.

Skolas pluss ir arī tas, ka tā ir pilsētā ar labu transporta kustību – te var ērti nokļūt gan ar autobusu, gan vilcienu. No tālākām apkaimēm četros maršrutos skolēnus uz mācību vietu atved skolas autobusi.

Skolēnu kritumu nejūt

Vidusskolas posma samazināšanās nav daudz atsaukusies uz skolotāju algām, jo augoša ir pamatskola. «Mēs nejūtam lielu skolēnu kritumu. Ja pērn bija 406 skolēni, tad šogad tie ir 391. Tas, ka ir trīs paralēlās klases atsevišķos vecuma posmos, nodrošina skolotājiem pietiekamu slodzi,» skaidro skolas direktora p. i., piebilstot, ka iepriekšējos gados bija kāpums skolēnu skaitā – aptuveni divdesmit ik gadu. 

Kā ir ar vakancēm? Šobrīd par tām nav jāraizējas. Tiesa, ik vasaru ir saspringta situācija, jo ir bažas – varēs nodrošināt pedagogus visos priekšmetos vai nē. Nereti atvaļinājuma laikā skolotāji mēdz pieņemt lēmumus ne tikai mainīt darbavietu, bet aiziet no profesijas, jo, lai gan tā dod gandarījumu, tajā pašā laikā tā prasa lielu atdevi un atbildību. Izdegšana ir labi zināms vārds šajā darbā. 

Var teikt tā, ka skolotāji uz Ķegumu brauc no visas Latvijas. Tālākais punkts kartē ir Subate (Augšdaugavas novads, pie pašas Lietuvas robežas), un skola cenšas sakārtot skolotājai stundu sarakstu tā, lai tas būtu kompaktāks, norāda Ilze Krastiņa. Lai gan skolotāji ir visos mācību priekšmetos, skolas vadītāja būtu priecīga, ja varētu pieaicināt vēl kādu latviešu valodas skolotāju, tas dotu iespēju līdzsvarot slodzes esošajiem pedagogiem. Nav noslēpums, ka latviešu valodas, angļu valodas un matemātikas skolotāji ir visnoslogotākie. 

Kā ar ataudzi? Vidējais pedagogu kolektīva vecums ir 40+, kas nozīmē, ka te ir labs līdzsvars starp jaunākiem un gados vecākiem kolēģiem. It īpaši jauneklīgs ir sākumskolas pedagogu posms. Skolas direktora p. i. palepojas, ka skolā strādā astoņi pedagogi – šīs skolas absolventi. Ik gadu kolektīvam pievienojas kāds skolotājs – šogad tā bija sporta skolotāja, kura arī ir beigusi šo skolu, kā arī angļu un vācu valodas skolotājas un speciālā pedagoģe. Ir arī īpašs prieks, ka ir cilvēki, kas atgriežas šajā profesijā. Tādu soli spērusi matemātikas skolotāja, kura piecus gadus izvēlējās darīt ko citu.

Pieredzes bagāti

Skolā ir arī ļoti pieredzējuši pedagogi, kuri šeit strādā jau ilgi, – Artūrs Ābols un Sandra Bērziņa. Arī Ilzes Krastiņas kontā ir gadsimta ceturksnis. Te sāka darba gaitas jau augstskolas laikā kā angļu valodas skolotāja. No sākuma mācījusi angļu un lietišķo angļu valodu tikai vidusskolēniem, bet ar laiku arī pamatskolā. Kopš 2018. gada ir direktora vietniece izglītības jomā, bet šogad paralēli šim amatam pilda arī direktora pienākumus. Līdz ar to, ka zina šo jomu no visiem aspektiem, ir vieglāk sastrādāties ar kolēģiem. Viņai ir divas augstākās izglītības – viena pedagoģijā, otra – uzņēmējdarbības vadībā. Karjerā ir bijis laiks, kad paralēli skolai strādājusi tūrisma jomā un privātā uzņēmumā. Tas devis iespēju paskatīties uz «lietām no cita rakursa». Taču pēc tam atgriezusies skolā uz palikšanu. Par to, vai varētu kļūt par pilntiesīgu skolas vadītāju, vēl nevarot atbildēt. Laiks rādīs, negribot skriet notikumiem pa priekšu. Ilze Krastiņa atzīst, ka nākas daudz mācīties, jo līdz šim vadījusi mācību procesu, bet ne saimnieciskos darbus. Jārisina dažādi jautājumi, jātiek galā ar problēmsituācijām, konfliktiem. Jāuzklausa kolēģi, jāpalīdz ar padomu un praktisku rīcību. Par spīti tam, ka slodze ir liela, no angļu valodas mācīšanas pilnībā nav atteikusies – viņa māca 9. klasi. Iespēju robežās arī iet aizvietot kolēģus mācību stundās. Kontaktstundas ļauj labāk izjust skolas pulsu, būt tuvāk skolēniem – sarunāties ar viņiem, uzzināt problēmas. 

Kā ir ar birokrātiju – vai tā arī nepaņem daudz laika? Ilze Krastiņa uzskata, ka tā nemaz nav liela nasta. Dažkārt paši to uzkrauj lielāku, nekā tā ir. Viss ir gana kompakti – lielākā daļa elektroniskā formātā. Skolotāji un skolēni strādā platformā «Google for Education», tajā glabājas materiāli, un tur tiek arī kopīgi gatavoti dažādi dokumenti, notiek datu apkopošana.

Viedtālruņus skolā nelieto

Jau trešo gadu skola ir iesaistījusies programmā «Līderis manī». Tas nenozīmē, ka tiek izraudzīts un veidots viens līderis, bet gan to, ka katrs pats tāds top. Un tas attiecas ne tikai uz skolas vadību, pedagogiem, bet arī skolēniem. «Mēs mēģinām lauzt stereotipus, ka kāds cits ir atbildīgs par to, kas ar mums notiek. Pats esi atbildīgs par savām izvēlēm un rīcību. Un, jā, lielākais izaicinājums ir sociālemocionālo prasmju pilnveidošana,» uzsver Ilze Krastiņa. Skola ir iesaistījusies arī starptautiskajā antibulinga (bulinga novēršanas un mazināšanas) programmā «Kiva». Svarīgi ir ne tikai risināt samilzušas situācijas, bet arī veikt nelielas un vienkāršas lietas, piemēram, iemācīt bērniem sasveicināties, aprunāties citam ar citu. 

Ķeguma vidusskola jau pērn spēra drosmīgu soli un ar gandrīz 100% vecāku atbalstu pieņēma lēmumu – neļaut bērniem lietot viedtālruņus skolā. Vecāku sapulcēs iepazīstināja vecākus ar pētījumu, kas pierāda, ka bērns vēl 20 minūšu pēc tam, kad spēlējis videospēli, turpina dzīvot tajā. Tātad stunda ir sākusies, bet skolēns nevar pieslēgties tam, kas tajā notiek. Tikai desmit minūšu ir klātesošs, bet pēdējās desmit jau gaida, kad atkal varēs būt virtuālajā vidē. Starpbrīžos gaiteņos un kāpņu telpā sēdēja skolēni ar telefonu rokās. Valdīja gandrīz pilnīgs klusums, jo bērni savā starpā nesarunājās. Domājuši, kā to praktiski panākt, lai telefoni netiktu ņemti līdzi uz klasi. Tā kā skolā bērniem no 6. līdz 12. klasei ir individuālie skapīši, norunāts, ka katrs pats ir atbildīgs par to, lai mobilā ierīce tiktu tur ieslēgta. Savukārt 4.–5. klase savus viedtālruņus no rīta atstāj pie skolas dežuranta, bet pēcpusdienā tos atkal paņem. 1.–3. klašu skolēnu telefoni tiek atdoti klases audzinātājai. Viņa tos noliek klasē īpaši šim mērķim atvēlētā plauktā. «Lai gan sākumā ļoti bažījāmies, vai izdosies panākt šo noteikumu ievērošanu, tomēr rezultāts patīkami pārsteidza. Protams, ir gadījumi, kad kādam ir jāatgādina prasības un jāliek šķirties no viedierīces, tomēr vairākums to dara bez ierunām,» teic Ilze Krastiņa. Tagad bērni atkal sarunājas, spēlē galda tenisu trešajā stāvā vai dambreti pirmajā. Mazākie darbojas pie gaisa hokeja galda. Var arī atnest no mājām savas spēles. Tāpat ir iespēja iet uz bibliotēku. Tagad biežāk var starpbrīžos redzēt bērnus ar atvērtām mācību grāmatām un burtnīcām. Skolā ir parādījusies dzīvība. Jā, ir skaļāk, bet tas ir daudz labāk nekā nekustīgā lūkošanās ekrānos.

Tāpat kā citviet – nākas tikt galā ar atkarību veicinošo vielu lietotājiem. Cieši sadarbojoties ar Pašvaldības un Valsts policiju, tiek rīkoti reidi – arī ar suņu piedalīšanos, un ir gadījumi, kad tiek atrastas aizliegtās ierīces. Skolotājiem ir dežūras, kas mazina iespēju nepamanītiem pārkāpt skolas iekšējās kārtības noteikumus. Tiesa, satraucoši ir tas, ka tiek ražotas preces, kas izskatās pēc konfektes vai uzlīmes, taču patiesībā satur kaitīgas vielas. Līdz ar to acis jātur vaļā visu laiku.

Vērtēšanas sistēma un eksāmeni

Joprojām diskusijas nerimst par jauno vērtēšanas sistēmu un liegumu pārrakstīt pārbaudes darbus. Ķeguma vidusskolā jau pagājušā mācību gada otrajā pusgadā tā ieviesta, negaidot 1. septembri. Tika nolemts atļaut pārrakstīt tikai vienu pārbaudes darbu semestra beigās. Līdz ar to pāreja bija vieglāka, jo skolēni ar jaunajām prasībām jau bija iepazinušies. Tāpat piestrādājuši pie sistēmas, kā tiek rīkoti pārbaudes darbi, izveidoja plānus, par kuriem informēja gan vecākus, gan skolēnus. To, vai tas dos vēlamos rezultātus, visticamāk, uzzināsim nevis šogad, bet pēc pāris gadiem, pieļauj Ilze Krastiņa. 

Šajā mācību gadā tiks celta eksāmenu snieguma latiņa 9. klašu beidzējiem – no 10% uz 15%. «Protams, vispirms rodas jautājums – kas ir 15%, ja četras balles jeb sekmības zemākais slieksnis tiek iegūts, ja ir nopelnīts 31%. Tad jau iznāk, ka tā ir viena vai divas balles. Neraugoties uz to, ka slieksnis nav augsts, satraukums par to, kā būs, ir,» neslēpj Ilze Krastiņa. «Arī mūsu skolā pagājušajā mācību gadā bija skolēni, kuri netika galā ar valsts pārbaudījumiem.»

Vai skolā nav domāts par tālmācības programmas atvēršanu? Pirms pāris gadiem bija tāda iecere, taču tā netika realizēta, jo tagad tālmācības iespējas piedāvā vairākas izglītības iestādes. Taču, tā kā nākamgad skola pārtaps par pamatskolu, tiek apsvērtas dažādas citas idejas, kā kļūt interesantākiem un daudzpusīgākiem.

Attiecībā uz tālmācību – ir skolēni, kam tas der, bet ir tādi, kas, to izmēģinājuši, atgriežas pie mācībām klātienē. Katrā ziņā šāds formāts pieļaujams izņēmuma gadījumos, piemēram, sportistiem. Bērnam ir jāiemācās strādāt kolektīvā, jāprot komunicēt ar citiem, ir pārliecināta Ilze Krastiņa. 

Starp citu, Ķeguma vidusskolā ir arī savs muzejs, ko cenšas uzturēt saviem spēkiem. Šobrīd gida pienākumus veic skolotāja Sandra Bērziņa. «Tā ir lieliska vieta, kur bērniem parādīt un pastāstīt, kā tad agrāk izskatījās skolas vide, piemēram, dažādu laiku skolas soli, skolēnu formastērpi,» teic Ilze Krastiņa.

_______________________________________________________

Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Ogres Vēstis Visiem”

#SIF_MAF2024