Kā vēsta «Latvijas Avīze», ar šo spriedumu no Āboliņa arī tiek piedzīta valsts nodeva – 602 223,19 eiro. Lai Āboliņa darījumu atzītu par nenotikušu, Lielvārdes novada pašvaldībai vajadzēja vērsties ar prasības pieteikumu tiesā. Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis pēc sprieduma izteicies, ka viņu «nepamet sajūta, ka visā tajā lietā bija kaut kas krimināls».
«Kriminālprocess bija uzsākts, to izmeklēja, it kā neko neatrada, bet mani tāda sajūta nepamet, ka tur arī no krimināltiesiskā aspekta ne viss bija tīrs. Lielā mērā viss bija uz pieņēmumu pamata, bet, protams, varēja būt kaut kāds noguldījums kaut kur veikts, kaut kāda naudas kustība. No tāda viedokļa Ogres novada pašvaldības, kas tagad pārņēmusi visas Lielvārdes novada pašvaldības saistības, rīcībā tagad ir tāds dokuments [tiesas spriedums], kas gadījumā, ja kāda prasība tomēr parādītos, ir kā arguments, ka nekādas saistības nav uzņemtas. Ja aizdevējs kādam kaut kādu naudu tiešām ieskaitījis, lai tad tas dodas pa taisno pie tā, kam to ir aizdevis,» sacījis Kozlovskis.
Āboliņš pēc sprieduma apgalvojis, ka sprieduma izpildei esot gatavs maksāt atbilstoši savai materiālajai situācijai, vienlaikus atzīstot, ka nākamais viņa solis, lai atrisinātu problēmu ar valsts nodevas nomaksu, varētu būt fiziskas personas maksātnespējas process.
Kā ziņots, 2015. gada decembra sākumā tapa zināms, ka Āboliņš Valsts kasē iesniedzis iesniegumu, kam pievienots vekselis par 200 miljoniem eiro. Ņemot vērā minēto, Lielvārdes novada dome anulēja Āboliņa paraksta tiesības, savukārt pats Āboliņš atkāpās no amata. Pēc šā notikuma pašvaldība 2015. gada nogalē vērsās tiesībsargājošās iestādēs ar prasību izvērtēt Āboliņa rīcības tiesiskumu. Āboliņam tika celta apsūdzība par to, ka 2015. gada 24. novembrī vienpersoniski Lielvārdes novada pašvaldības vārdā parakstījis «parādzīmi» par 200 miljoniem eiro.
2017. gada jūnijā Valsts policija par aizdomās turamām šajā procesā atzina sešas personas, piemērojot tām ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus. Aizturētas tika trīs sievietes un trīs vīrieši aizdomās par krāpšanas mēģinājumu lielā apmērā. Sievietes dzimušas 1960., 1972., 1959. gadā, bet vīrieši dzimuši 1976., 1959. un 1977. gadā.
Bijušais domes priekšsēdētājs aģentūrai iepriekš skaidroja, ka, noslēdzot vērienīgo darījumu, Lielvārdes pašvaldība būtu ieguvusi papildu līdzekļus, kas tiktu investēti novada attīstībā. Pēc viņa teiktā, darījumam nav nekādu nosacījumu, nebūtu nepieciešams ņemt aizdevumus, jo, ja vekselis tiktu parakstīts, tam klāt būtu līgums par finansējumu – alternatīvā finansējuma piesaistīšanu.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Ogres rajona tiesa prasību apmierināja pilnībā. Tiesa uzlika par pienākumu bijušajam pašvaldības vadītājam, kā arī lietā iesaistītajam uzņēmumam samaksāt 602 223 eiro valsts nodevu. Ar Zemgales apgabaltiesas spriedumu prokurora prasība tika apmierināta daļēji – atzīts par spēkā neesošu domes vārdā parakstītais dokuments, bet noraidīta prasība atzīt par spēkā neesošu aizdevuma līgumu. Augstākā tiesa (AT) 2023. gada novembrī atcēla Zemgales apgabaltiesas spriedumu bijušā Lielvārdes novada domes priekšsēdētāja Jāņa Āboliņa parādzīmes lietā, atdodot lietu atkārtotai izskatīšanai. AT Civillietu departaments Zemgales apgabaltiesas spriedumu atcēla prasības noraidītajā daļā, proti, par aizdevuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu.
Izvērtējot Ģenerālprokuratūras kasācijas protestu par Zemgales apgabaltiesas spriedumu, AT atzina, ka pārsūdzētais spriedums atceļams daļā, ar kuru prasība noraidīta, kā arī daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, un lieta šajā daļā nododama jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
AT atzina, ka tiesa ir nepareizi piemērojusi materiālo tiesību normas, proti, Civillikuma regulējumu par tiesisko darījumu, tostarp aizdevuma līgumu, noslēgšanu un spēkā esības priekšnoteikumiem, kā arī pašvaldību aizņēmumus reglamentējošās tiesību normas. Apelācijas instances tiesa pie secinājumiem, kuri attiecas uz tiesas ieskatā nenotikušo aizdevuma darījumu, nonākusi, nepareizi kvalificējot lietas apstākļus, daļu no tiem neņemot vērā, kā arī nepilnīgi novērtējot pierādījumus lietā. Tiesā norādīja, ka apgabaltiesa nav pareizi izpratusi lietā piemērojamās likuma normas, kas nosaka stingrus ierobežojumus pašvaldību aizņēmumiem un kārtībai, kādā aizņemšanās notiek. Turklāt acīm redzami netipisku un absolūti nesaprātīgu darījumu, kura summa divdesmit reižu pārsniedz pašvaldības gada budžetu un varēja radīt ļoti būtiskas negatīvas sekas ne vien pašvaldības, bet arī valsts budžetam, apelācijas instances tiesa vērtējusi tā, it kā tas būtu ikdienišķs civiltiesisks darījums. AT spriedumā uzsvēra, ka apstākļos, kad apstrīdēta aizdevuma līguma spēkā esība, tiesai ir pienākums izvērtēt visus lietā esošos pierādījumus, kas attiecas uz šo prasījumu, to savstarpējā sakarībā un kopumā, sniedzot atbilstošu prasības pamata faktu novērtējumu.
