Jau vēstījām, ka iecere tiks īstenota vairākās kārtās un rekonstrukcijas darbi skars ne vien pašu laukumu, bet arī tā piegulošās teritorijas un būves. Ēkā Brīvības ielā 2 taps Brīvības ceļa ekspozīcija, kas kopā ar laukumu radīs vienotu ansambli. Brīvības ielā 3 plānots izbūvēt rotaļlaukumu un autostāvlaukumu, rotaļlaukumā iedzīvinot rožu tēmu. Savukārt bijušo Ogres Tautas namu Rīgas ielā 15 paredzēts pārbūvēt, izveidojot Muzikālo teātri. Neatņemama jaunā pilsētas centra sastāvdaļa būs apstādījumi, un par to izveidi norūpējusies biedrība «Radi vidi te». «Iepazīstoties ar topošā Neatkarības laukuma situācijas skaidrojumu arhitektūras un dabiskās vides izveidē vērienīgā projekta īstenošanas sākuma stadijā Ogrē, vēlamies būt līdzdalīgi valstspilsētas teritorijas attīstības plānošanā.» Organizācija arī uz laikraksta redakciju atsūtījusi atklātu vēstuli ar virkni jautājumu, un pašvaldība, izpilddirektora Pētera Špakovska personā, sniedz uz tiem atbildes.
– Kāpēc projektējamajā teritorijā, ainavā – nepārprotami latviskā vidē, visi izvēlētie ir svešzemju jeb citzemju sugas kokaugi (sugas, kas lielākoties cilvēka darbības rezultātā ir nokļuvusi ārpus tās dabiskā izplatības areāla), izņemot Nr. 1. tabulas ailē trīs parastās priedes (Pinus sylvestris)?
– Pilsētās visas zaļās zonas ir mākslīgi radīta vide. Projektētie laukuma apstādījumi ir plānoti kā turpinājums Daugavas ielejas dabas klātbūtnei, kur Ogrei raksturīgās parastās priedes (Pinus sylvestris) stādījumos tiek salīmeņotas ar jaunu koku sugu un šķirņu izvēli. Tādēļ parastās priedes tiek stādītas tuvāk Daugavai, lai labi sasauktos ar apkārtējo ainavu. Augu sastāvs tika pieskaņots arī līdzās esošajos īpašumos augošajiem lielajiem kokiem – ozoliem, liepām, bērziem. Tā, izšķiroties, ka priedes ielas un laukuma struktūrā vairāk dominēs apstādījumu zemākajā stāvā, tur tiks stādītas kalnu priedes (Pinus mugo). Latvijā vēsturiski ir veidoti apstādījumi pie muižām un vēlāk arī publiskie parki ar reprezentatīvu nozīmi, kur tika ieviesti svešzemju augi, kas introducēti un piemērojušies Latvijas apstākļiem. Ļoti daudzi mūsdienās apstādījumos sastopamie augi ir introducēti (citu starpā arī tālāk pieminētie rododendri).
Pilsētplānošanā centrālie laukumi nes sevī šo vietas identitāti, reprezentē pilsētas seju. Projektā augi ir izvēlēti, lai tie labi atspoguļotu kopējo laukuma māksliniecisko ieceri, īpaši rudens sezonā – ar koši sarkanām lapām un melnām, sarkanām ogām. Laukuma plānošanā liela nozīme tika piešķirta stādāmo augu sezonālajai dekorativitātei visa gada garumā. Iecerētie jaunie koku, augu stādījumi padarīs daudzveidīgāku, daudzkrāsaināku, interesantāku apstādījumu kultūru un ainavisko kvalitāti pilsētvidē.
– Kāpēc plānojumā gandrīz visi ir lapu koki, nevis mūžzaļie skuju koki, kas pilsētai ir raksturīgāki?
– Šeit var attiecināt sniegto atbildi uz 1. jautājumu. Vienlīdz informējam, ka pasaules klimatisko pārmaiņu rezultāts ir arī dažādu skuju koku slimību izplatības risks. Šis aspekts arī tika ņemts vērā, izvēloties projektējamo augu sastāvu.
– Kāpēc izvēlēti tieši šie – plānotie augi, kuriem tik atšķirīgi augšanai ieteicamie/piemērotie/izpētītie apstākļi un koku pilnbriedā augstuma parametri?
– Neatkarības laukums ir Brīvības ielas noslēguma posms, kurā paredzēts apvienot esošās brauktuves un zaļās zonas kopējā vienlīmeņa laukumā. Telpas galvenie struktūru veidojošie elementi ir perimetrālā apbūve, apstādījumu zonas un koki, kā arī laukuma centrālais objekts – strūklakas un skulptūras ansamblis. Projektēto koku, krūmu izvietojums veikts, gan paredzot soliterus stādījumus, gan vietām satuvinātas koku, krūmu grupas, tā veidojot daudzveidīgu, dažādu līmeņu, slāņu ainavtelpu.
– Kāpēc sarakstā Nr. 9 četras ābeles (Malus ‘Professor Spengler’ ) paredzēts stādīt publiskā ārtelpā/pilsēvidē, ja augs «pilns saules mīļotājs; toksisks suņiem, kaķiem, zirgiem»? Kāpēc Ogres novada pašvaldības būvvaldes un Apstādījumu saglabāšanas komisijas speciālistu akceptēts lapu koks – vasarzaļo dekoratīvo augu baltziedu Ziemeļu magnolijas stādījums (Magnolia kobus), kuras ziedēšanas periods – aprīlis, maijs, un ignorēta ilgmūžīgā-mūžzaļā, ar labu ziemcietību baltziedu rododendru šķirne ‘Ogre’s White Dream’?
– Latvijā mežābele (Malus sylvestris) ir vietējā savvaļas suga un nav nezināma vienība. Dabā pastāv gan tās tīrā forma, gan daudzi hibrīdi, kur mežābele bieži saziedās ar mājas ābelēm. Latvijā ābelei ir arī īpaša simboliska nozīme. Vēsturiski tās bieži stādītas dažādu pilsētu apstādījumos, jo ir dekoratīvas ar savu krāšņo ziedēšanu pavasarī, bet rudenī, ziemā līdz pat salam koku zaros ilgi saglabājas augļi, kas kalpo kā barība putniem. Projektā dekoratīvās ābeles ir paredzēts stādīt saulainā vietā starp autostāvvietu un bērnu rotaļlaukumu. Ābeļu augļi var būt kaitīgi, ja lielā daudzumā tiek ēstas sēklas, kas satur toksisku vielu – cianīdu. Visiem dzīvniekiem ir pašsaglabāšanās instinkti, tāpēc dzīvnieks ar saviem instinktiem saprot, ko un cik daudz var ēst. Mūsdienās dekoratīvo ābeļu stādījumi paši tiek izmantoti pilsētu apstādījumos un līdz šim nav bijusi pieredze, ka dekoratīvās ābeles ir bijušas bīstamas dzīvniekiem vai cilvēkiem.
Kobus magnolija (Magnolia kobus) tika iekļauta apstādījumu sarakstā, jo izsenis kā augs ir pierādījis, ka ainaviski iekļaujas un labi jūtas Ogres pilsētas privātajos dārzos, tā priecējot daudzus garāmgājējus. Tādēļ tai tika izvēlēta īpaša vieta pilsētas centrā, lai tā rotātu pilsētu ar savu krāšņo pavasara ziedēšanu.
– Kāpēc, ņemot vērā mūsdienu dārzu arhitektu un ekspertu norādes par abu augu – priedes un rododendra – savstarpējo saistību un saderību dabā, jau 2018. gadā, veidojot savdabīgo laukumu Jaunogrē – Zilo kalnu dabas parka tuvumā, 100 dažādu krāsu un šķirņu iestādīto rododendru sabiedrībā ‘Ogre’s White Dream’ arī šoreiz aizmirsts!
– Zinot ‘Ogre’s White Dream’ stāstu, pašvaldība īpaši lūdza iekļaut stādāmo augu sarakstā šo rododendru šķirni. Jāpiezīmē, ka ziemzaļo rododendru stādījumiem nepieciešami no saules noēnoti augšanas apstākļi. Tie projektā ir paredzēti dobēs, kurās tiem būs piemēroti apstākļi, – muzikālā teātra ēkas tuvumā.
– Kāpēc ONP speciālistiem 10 gadu garumā tik maznozīmīgas, virspusējas zināšanas par dižkoku, rododendra ‘Ogre’s White Dream’ tālāko likteni pilsētā? Šobrīd Ogres valstslpilsētas teritorijā ar institūcijām saskaņoti 88 dižkoki – t. sk. 37 teritorijā, kas Ogres upes labajā pusē (krastā), 51 – kreisajā krastā (ar tiem piešķirtajiem argumentētajiem nosaukumiem – pilsētas vēsturi apliecinošajiem vārdiem; ar mērķi tos uztvert kā dzīvības, sava laikmeta personības). (Dabas aizsardzības pārvalde, elektroniski parakstīts dokuments Nr. «3.23.1/340/20»).
– Pašvaldība ir informēta un novērtē Jūsu biedrības ieguldīto lielo darbu Ogres dižkoku apzināšanā un izpētē. Pašvaldība apzinās iespējami labākos risinājumus, kā ar mūsdienīgiem, pilsētvides dizainam atbilstošiem risinājumiem popularizēt Ogres valstspilsētas dižkoku stāstu, uzsverot to vēsturisko un dabisko nozīmi pilsētas ainavas bagātināšanā un dabas vērtību saglabāšanā.
