Vispiesārņotākais gaiss Latvijā ir Rīgā, kur vislielākā problēma ir cieto daļiņu koncentrācija gaisā. Parasti situācija pasliktinās ziemā un pavasarī, kad ir aktīvā apkures sezona un cilvēki mazāk pārvietojas ar kājām, bet vairāk ar privāto transportu. Cieto daļiņu sastāvā, kas atrodas gaisā, parasti ir ogleklis, kas piesaista dažādus smagos metālus, piemēram, svinu, kas ir kancerogēns. Cietās daļiņas plaušās uzkrājas, un ar laiku cilvēks izjūt dažādas veselības problēmas un sākumā nemaz neaizdomājas, ka tās ir saistītas ar gaisu, ko ieelpojam.
Vēl viena būtiska problēma, par kuru ikdienā nemēdzam aizdomāties, ir cigarešu dūmi un pasīvās smēķēšanas ietekme. Arī Veselības inspekcija uzsver, ka būtisks avots iekštelpu gaisa piesārņojumam ar cietajām daļiņām ir smēķēšana, kā arī atklātie liesmas avoti iekštelpās un āra gaisa piesārņojums – izplūdes gāzes, kas rodas, sadegot dīzeļdegvielai. Tostarp cigarešu dūmi īpaši nelabvēlīgi ietekmē riska populācijas – ļoti jaunus un vecus cilvēkus, slimniekus ar hroniskām elpošanas orgānu un sirds un asinsvadu sistēmas slimībām
Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka, aizdedzinot cigareti, pats smēķētājs ieelpo tikai aptuveni 15 % dūmu, bet pārējie 85 % nonāk apkārtējā vidē. Tāpat kā gaisa piesārņojums, arī tabakas dūmi ne vienmēr ir redzami, taču telpās tie saglabājas stundām ilgi un ir tikpat kaitīgi kā tie, kurus redzam. Pie tam jāņem vērā, ka cigarešu dūmi satur vairākus tūkstošus dažādu ķīmisko vielu un daudzas no tām var izraisīt vēzi un citas nopietnas saslimšanas. Cigarešu dūmi satur arī lielu skaitu kairinošu vielu, piemēram, amonjaku, slāpekļa oksīdu, sēra dioksīdu, aldehīdus, t. sk. formaldehīdu un sirds un asinsvadu sistēmai toksiskas vielas, piemēram, oglekļa monoksīdu jeb tvana gāzi un nikotīnu. Mazāk kaitīgo vielu izdala bezdūmu alternatīvas, jo tās nedeg un neizplata cigarešu dūmus. Tomēr arī to lietošana nav bez riska, jo arī tās satur nikotīnu, kas izraisa atkarību.
Pasīvajā smēķēšanā ieelpoto dūmu sastāvs atšķiras no tiešā smēķēšanas ceļā ieelpotā, augstāka koncentrācija ir toksiskām vielām – nitrozamīnam, nikotīnam, benzopirēnam, oglekļa monoksīdam, smagajiem metāliem. Piesārņojumu galvenokārt veido blakusplūsmas dūmi, kas izplūst no degošas cigaretes gala, nevis smēķētāja izelpotie dūmi, kas sastāda pavisam niecīgu daļu no piesārņojuma. Pasīvi ieelpotie dūmi ir nefiltrēti, tos neieelpo caur cigaretes filtru, un to galvenā sastāvdaļa ir nikotīns gan gāzveida, gan daļiņu fāzē.
Pasīvi ieelpotie cigarešu dūmi satur vairāk sīko daļiņu, kas elpceļos nokļūst dziļāk nekā aktīvi ieelpotie tabakas dūmi. Tāpēc visai bieži it kā nesmēķējoši cilvēki, tostarp arī bērni, mēdz saskarties ar tādām pašām veselības problēmām kā pieredzējuši cigarešu smēķētāji. Pasīvā smēķēšana ir galvenais iemesls, kas rada saasinājumus cilvēkiem, kuriem ir astma, alerģijas vai hroniskas plaušu slimības. Eiropas Komisijas apkopotie dati par 25 dalībvalstīm liecina, ka vairāk nekā 79 000 pieaugušo katru gadu mirst no pasīvās smēķēšanas.
Pat ļoti nelielam cigarešu dūmu apjomam var būt tūlītēja iedarbība uz asins recēšanu un trombu veidošanos, kas ir svarīgi sirds slimību faktori. Cigarešu dūmu iedarbība bērniem var radīt elpošanas orgānu slimības, vidusauss iekaisumus, astmas lēkmes un pēkšņās zīdaiņu nāves sindromu.
Smēķētāju mājās putekļi, virsmas un mēbeles satur cigarešu dūmu ķīmiskās vielas, kas pie katras kustības tiek saceltas gaisā un ieelpotas. Uzturoties telpā, kur smēķē, nav iespējams nekļūt par pasīvo smēķētāju
Pat vislabākā ventilācija un filtri nevar droši un pilnīgi attīrīt gaisu telpā, kurā tiek smēķētas cigaretes. Arī smēķējot mājoklī pie tvaika nosūcēja, jātceras, ka no cigarešu radītajiem dūmiem neizdosies pilnībā izvairīties un tos tāpat ieelpos gan pats smēķētājs, gan arī pārējie ģimenes locekļi vai viesi. Interesanti, ka arī pēc smēķēšanas 3–8 minūtes smēķētājs turpina izelpot kaitīgās vielas, kas var kaitēt ikvienam, kurš atrodas vienā telpā ar smēķētāju.
Risks saslimt ar pasīvās smēķēšanas izraisītajām slimībām palielinās līdz ar ieelpoto dūmu koncetrācijas paaugstināšanos un ieelpošanas perioda ilguma pagarināšanos. Jo vairāk un ilgāk cigarešu dūmi tiek elpoti, jo lielāks kaitējums veselībai tiek nodarīts.
