Birzgales pamatskolai 175

Šogad Birzgales pamatskola svin savu 175. jubileju. Tās vēsture aizsākās tālajā 1849. gadā, kad Lindes muižas īpašnieks Pauls Karls Jorgensfans Hāns atvēlēja šo celtni zemnieku bērnu apmācībai. No tā brīža skolas ēka un nosaukums ir mainīti vairākas reizes, bet atrašanās vieta un funkcija palikusi tā pati jau vairākus gadsimtus. Pirmais pastāvīgais skolotājs bija dzejnieks Fricis Mālberģis, un 1849. gadā skolā mācījās vien 25–30 bērni. Tagad skolēnu skaits ir teju 100, un pirmo klasīti septembrī šogad uzsāka 15 bērnu. Skolas kolektīvs no viena pastāvīga skolotāja ir izaudzis līdz 18 pedagogiem un 10 skolas tehniskajiem darbiniekiem. 

Mēs – viena koka zari

Kā jau uz katru apaļo un pusapaļo gadadienu, skola rīkos salidojumu saviem absolventiem. 175 gadu jubilejas salidojums notiks septembra otrajā sestdienā. Taču gatavošanās darbi nav tik ātri un viegli. Baiba Liepiņlauska, Birzgales pamatskolas direktora vietniece izglītības jomā, atzīst, ka pedagogi salidojumam aktīvi ir sākuši gatavoties jau no jaunā gada sākuma. Darba grupās tiek veidots plāns un sadalīti pienākumi, jo pie salidojuma tapšanas strādā visi, tostarp skolēni. Lai gan darbiņa vēl ļoti daudz, vienojošais nosaukums tam ir gatavs – «Mēs – viena koka zari!». Šogad ielūgumu uz salidojumu, kurš vienlaikus būs arī sveiciens skolai, video formātā veidos viens no absolventiem, kā arī tiks izveidotas dažādas fotoattēlu galerijas par Birzgales pamatskolas dzīvi un darbību laiku lokos. Uz salidojumu tiks drukāti arī informatīvi bukleti piemiņai. Pasākums parasti norit visas dienas garumā un ir sadalīts trīs daļās:

  1. Pavadi dienu savā skolā! Absolventi var apskatīt bijušās klases telpas, skolu, muzeju un, protams, Birzgales ciemu, kā arī satikties ar klasesbiedriem, skolotājiem un darbiniekiem;

  2. Svinīgais pasākums. Tas tiek organizēts skolas sporta zālē. Parasti par priekšnesumiem parūpējas skolēnu interešu izglītības kolektīvi, pagasta pašdarbības kolektīvi, citu Birzgales iestāžu, kā arī skolas darbinieki. Pagājušo salidojumu apmeklēja ap 300 dalībnieku, jo šo pasākumu iecienījuši visu vecumu grupu pārstāvji, kas ir absolvējuši Birzgales pamatskolu;

  3. Balle jeb danču daļa. Var kārtīgi izdejoties līdz nākamajam salidojumam.

Goda absolventi

Baiba Liepiņlauska stāsta par pirms piecpadsmit gadiem ieviesto tradīciju – Goda absolventu apbalvošanu. Tie ir bijušie audzēkņi, kuri ar saviem sasniegumiem ir pazīstami Latvijas vai pasaules mērogā. Šā gada Goda absolventi jau ir zināmi, bet pagaidām lai paliek noslēpumā. Pēdējos divos salidojumos tika sveikti Birzgales pamatskolas absolventi trīs vecuma grupās.

Uz skolas 165 gadu jubileju Goda absolventa titulu saņēma:

  • Aigars Apinis (vairāku olimpisko medaļu īpašnieks vasaras paralimpiskajās spēlēs, 2012. gadā atzīts par Eiropas Gada cilvēku Latvijā);

  • Juris Bezzubovs (pulkvedis, apbalvots ar IV šķiras Viestura ordeni);

  • Ēriks Hānbergs (rakstnieks, publicists, sarakstījis Birzgales pamatskolas himnas vārdus).

Savukārt uz skolas 170 gadu jubileju Goda absolventi bija:

  • Uldis Siliņš (Nacionālā teātra aktieris, ieguvis «Spēlmaņu nakts 2015/2016» balvu «Gada jaunais skatuves mākslinieks»);

  • Raimonds Okmanis (SIA «Latvijas Tirgotāju savienība» valdes priekšsēdētājs, viens no labdarības fonda «Zīļuks» dibinātājiem);

  • Tamāra Liestiņa (Birzgales pamatskolas skolotāja).

Ir vairākas interesantas personības, kas ir saistītas ar Birzgales pamatskolu – grāmatnīcas «Valters un Rapa» dibinātājs Valters ir bijis skolotājs Birzgales pamatskolā, tāpat arī Andreja Pumpura māte ir mācījusi Birzgales pamatskolā. Direktora vietniece lepojas: «Mūsu skolu ir absolvējuši uzņēmēji, mediķi, rakstnieki, aktieri, kā arī Latvijā pazīstami mūziķi.» B. Liepiņlauska atzīst, ka saikne ar pamatskolas klasesbiedriem vēl joprojām nav zudusi un visi ar nepacietību gaida katru salidojumu. Atsauksmes vienmēr ir fantastiskas, un vienmēr ir interese par nākamajiem salidojumiem. «Mūsu absolventi ļoti mīl salidojumus,» viņa piebilst.

Cīņa par izdzīvošanu

«Visvairāk lepojos, ka ir pagājuši 175 gadi, bet skola kā «gaismas pils» joprojām stalti stāv kalna galā. Neskatoties uz visām reformām un mūsdienu izmaiņām, tā vēl pastāv,» uzsver direktora vietniece. Viņa piebilst, ka direktors un ikviens skolas darbinieks ir motivēts cīnīties par izglītības saglabāšanu Birzgales pamatskolā visām 9. klasēm.

«Nebūs skolas, panīks dzīvība Birzgalē. Lielākā daļa skolas darbinieku ir pagasta iedzīvotāji, kas dara visu iespējamo, lai šeit būtu skola.» Baiba Liepiņlauska arī piebilst, ka lauku skolas ir ciema centrs un sirds, kas uztur to pie dzīvības. Tā ir milzīga, neiznīcināma vērtība!

Tomēr vietniece atzīst, ka pastāv dažādi draudi, jo klases ir mazas. Vidēji vienā klasē šobrīd mācās 10 bērnu, bet tas nenozīmē, ka skolēnu izglītības līmenis ir slikts un skolas piedāvātā izglītības kvalitāte ir zema. Tieši pretēji. Bērniem nav vajadzīgi privātskolotāji, jo visu var izskaidrot un saprast stundās vai konsultācijās. Birzgales pamatskolas skolēni regulāri piedalās dažādos projektos, konkursos un olimpiādēs, iegūstot godalgotas vietas un Atzinības raktus gan novada, gan visas Latvijas mērogā. Gan bērniem, gan pedagogiem ir vēlme augt un izglītoties.

Birzgales pamatskolas pastāvēšana rūp ne tikai skolēniem un skolotājiem, bet arī vecākiem. Skolas pārstāve piebilst, ka sadarbība ar viņiem ir cieša un vecāki vienmēr ir gatavi atbalstīt, jo skola Birzgales pagastā ir nepieciešama. «Ja ir skolēni, kompetenti pedagogi, renovēta ēka, burvīga, sakopta vide un sasniegumi izglītības, mūzikas un sporta jomā, neredzu iemeslu, kāpēc skola nevarētu pastāvēt un darboties vēl daudzus, daudzus gadus,» atzīst B. Liepiņlauska.

Skolas vēsture

Par skolas dibināšanas laiku uzskata 1849. gadu, kad tajā laikā vienstāvu ēkā bez pagraba un bēniņiem sāka darboties skola zemnieku bērniem. Darbu uzsāka pirmais pastāvīgais skolotājs Fricis Mālberģis. Tālajā 19. gadsimtā skolas gads noritēja ziemas periodā (no 15. oktobra līdz 15. aprīlim), kad lauku darbi bija beigušies. 1852. gadā skolas ēku paplašināja, uzbūvējot otro stāvu. Papildus tika ierīkotas telpas skolēnu nakšņošanai pagrabstāvā, bet 20. gadsimta sākumā internātu pārcēla uz bēniņiem. Tikai pirms 52 gadiem skolā sāka darboties kabinetu sistēma. Tagadējai Birzgales pamatskolai ir bijuši dažādi nosaukumi: Lindes-Birzgales skola, Lindes I pakāpes pamatskola, Birzgales sešklasīgā pamatskola, Birzgales astoņgadīgā skola un Birzgales deviņgadīgā skola. Šā brīža nosaukums ir spēkā no 1993. gada.

Skola tagad

Ikdienā skolas senums nav jūtams – skolas telpas un ēka ir renovēta un siltināta. 2004. gadā tika uzcelta liela un moderna sporta zāle. 2022. gadā – mūsdienīgs stadions. Direktora vietniece smejas, ka ciemiņi no dažādam iestādēm un citām skolām ir pārsteigti par joprojām Birzgales pamatskolā esošajām malkas krāsnīm. Taču viņa atzīst, ka drīzumā nav plāns šo apkures veidu mainīt, jo krāsnis darbojas labi. Tā ir mūsu pievienotā vērtība! Skolai ir cieša sadarbība ar Mūzikas skolu. Piemēram, pūtēju orķestris darbojas gan kā skolas interešu izglītības pulciņš, gan papildus Mūzikas skolā. Skolā pieejami arī mākslas pulciņi, piemēram, floristika un keramikas darbnīca. Tāpat darbojas tautas deju kolektīvs un kori, kuri šobrīd gatavojas Skolēnu dziesmu un deju svētkiem. B. Liepiņlauska ir pārliecināta, ka Skolēnu dziesmu un deju svētkos piedalīsies gan orķestris, gan deju kolektīvs, gan koris. Tā nebūs ne pirmā un, cerams, ne pēdējā reize, kad Birzgales pamatskola tiks pārstāvēta šajos latviešiem nozīmīgajos svētkos. Gandrīz katru dienu pēc mācību stundām notiek sporta interešu izglītības pulciņi dažādām vecuma grupām, bet piektdienu vakaros sporta zālē tiek organizēti florbola treniņi, kuros kopā sanāk dažāda vecuma Birzgales iedzīvotāji un kopīgi sporto. Savukārt skolas aktu zālē notiek koncerti, diskotēkas un regulāri pasākumi (1. septembra svinības, dažādi konkursi, viktorīnas, tikšanās u. c.). Skolas dzīve ir ļoti bagāta ar tradīcijām, gan darbinieku un skolēnu radītām, gan latviešu tautas tradīcijām. Tomēr viens jauninājums ir ieviests šajā mācību gadā – organizēta «Spoku nakts» Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras projekta «Kontakts» ietvaros. Visiem nakts dalībniekiem bija jāierodas maskās, tika rīkotas dažādas stafetes, spocīgā diskotēka, un katrā klasē tika organizēti kino vakari. Klašu audzinātāju uzraudzībā skolēni varēja palikt pa nakti skolā. Bērniem šis pasākums ļoti iepatikās, un skolēni vēlas jauno pasākumu padarīt par ikgadēju tradīciju.

«Es uzskatu, ka mums ir viss – gan iespējas sportot, gan muzicēt, gan attīstīt sevi mākslas jomā un, protams, – kvalitatīva izglītība. Katrs šis mazais nieciņš, katra sīkā darbība, katrs pulciņš, katrs cilvēks ir milzīgi svarīgs posms skolas dzīvē un pastāvēšanā,» lepojas skolas pārstāve. Nobeigumā Baiba Liepiņlauska atzīst: «Gadi rit, bet mūsu vērtības nemainās. Esam ļoti sirsnīgs un draudzīgs kolektīvs! Ik rītu ir prieks un gandarījums doties uz darbu.»

Ziņas

Viedokļi

Lasāmgabali