Ja jāraksta par notikuma, sarīkojuma klātbūtni, neiespējami to darīt bez klātbūtnes. Tālab jau laiciņu pirms sākuma esam Ogres Kultūras centrā. Vakara, notikuma temats nopietns, noslēpumains, un gaisotne svinīga kā elpu aizturējusi: vēl nedaudz pacietības un soli pa solim atklāsies gaidītais, cerētais, piepildītais – Ogres novada balvas kultūrā pasniegšana astoņās nominācijās.

Par viesmīlību gādā it viss, arī it kā šķietams sīkums. Jūtamies gaidīti. Jau nododot mēteļus garderobē, pašķiļas jauks humors: burvīga, smaidīga būtne laipni jautā: «Vai jūs kopā?» Attraucu, ka pagaidām jā, nešķirami. Laipnā kundze pasmejas tā, it kā tādu atbildi dzirdētu pirmo reizi mūžā. Cerīgi, tā sakot, iesākums labs, viss labs.

Lielā zāle gaumīgi un brīnišķi izgaismota. Dodamies uz pirmo rindu, lai būtu tuvāk skatuvei, jo jāmēģina noķert kāds foto mirklis. Vēlāk gan sekos lūgums izslēgt aparātus un nebildēt. Nu, drusciņ, drusciņ pa kluso, lai netraucētu, tomēr sadūšojos šo to noknipsēt. Precīzi noteiktajā laikā vakara svinīgo mirkli atklāj Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis: «Esmu pagodināts būt kopā ar kultūras ļaudīm. Patiesībā tādi esam visi, un, jo lielāka kultūra, jo lielāka, dvēselē bagātāka tauta. Kultūrā esam pastāvīgi, un arī aizvadītais gads bijis tās piesātināts. Tāpēc saku paldies, ka esam un spējam būt liela, saliedēta tauta.»

Svinīgo, tajā pašā laikā atraisīto vakaru virtuozi vada sabiedrībā pazīstamais, populārais žurnālists Jānis Krēvics. Viņš labi zina, ka nepieciešama satuvināšanās ar publiku. Negaidīti sāk ar personīgām izjūtām: «Pirms septiņiem gadiem savu bērniņu bijām iekārtojuši bērnudārzā Ogrē, kur tik mīļas, labas, sirsnīgas audzinātājas. Un, re, mazais censonis tūliņ ies jau pirmajā klasē. Tātad septiņus gadus esmu jau ogrēnietis!» Vienkārši, sirsnīgi, aizkustinoši. Uz zibenīgu mirkli pagriežu galvu publikas virzienā: visas sievietes vēlīgi smaida. Tik maz vajag, lai būtu daudz. Vēl nedaudz subjektivitātes. No sirds priecājos par solīdo, kulturālo gaisotni. Lai man piedod apnikušās «Spēlmaņu naktis» ar bālo asprātību špāsēm, uzspēlētām jūsmām un pašjūsmām, še viss tik vienkāršs, kulturāls un īsts.

OGRES NOVADA GADA BALVA KULTŪRĀ ir augstākais apbalvojums kultūras nozarē Ogres novada pašvaldībā, ar to izsaka atzinību un novērtē ieguldījumu Ogres novada kultūras dzīves pilnveidošanā un Ogres novada vārda popularizēšanā valsts un starptautiskā mērogā. Šogad tika saņemti 50 pieteikumi, no kuriem astoņām pamata nominācijām tika izvirzīti 32 pretendenti. Pieteikumus lasīja un vērtēja GADA BALVAS KULTŪRĀ 2023 žūrija – dzejniece un publiciste Liāna Langa, gleznotājs Jānis Ziņģītis un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas direktors Ainars Šablovskis. Un tagad visu pēc kārtas.

Nominācijā DEBIJA par augstiem rezultātiem, pirmo reizi piedaloties XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku skatē, un dalību Eiropiādes festivālā Gothā (Vācija) balvu saņēma Ogres 1. vidusskolas bērnu un jauniešu deju kolektīvs VIZNĪTS. Vadītāja Daina Pelēce.

Nominācijā JAUNRADE par lokālās vēstures spilgtu reprezentāciju un vērtīgu ieguldījumu Ogres novada kultūrā balvu saņēma Lielvārdes Tautas teātra iestudējums «Pumpurs – ceļš uz Lāčplēsi». Režisors Kārlis Lišmanis, lugas autore Inese Tālmane.

Nominācijā KULTŪRAS DRAUGS par veiksmīgu sadarbību ar Ikšķiles Kultūras biedrību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas jomā balvu saņēma Jurģis Kreilis.

Nominācijā NO PAAUDZES PAAUDZĒ par ilggadēju darbību un ieguldījumu Jumpravas kultūras dzīvē balvu saņēma Jumpravas Kultūras nama deju kolektīvu «Zvaniņš», «Rītupīte», «Jumpraviņa» un «Saime» koncertmeistars Raimonds Krieviņš.

Nominācijā OGRE PASAULĒ par sudraba godalgas iegūšanu Eiropas Koru olimpiādē Zviedrijā, Noršēpingā, balvu saņēma Ogres Mūzikas un mākslas skolas koris «Cielaviņa» pedagoģes, diriģentes Gunitas Bičules vadībā.

Nominācijā PERSONĪBAS SPĒKS par XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku koordinēšanu Ogres novadā balva Elīnai Klāsonei – kultūras metodiķei darbam novadā, kā arī pedagoģei, diriģentei Baibai Kleperei par vairāk nekā 40 gadu ilgu Lielvārdes Kultūras nama bērnu vokālās studijas «Mikauši» vadīšanu un milzu ieguldījumu Ogres novada kultūrā.

Nominācijā PRIEKS RADĪT par krāšņu programmu, kurā tika pārstāvēti dažādi muzikālā teātra žanri dažādām muzikālajām gaumēm un paaudzēm, balvu saņēma 5. Starptautiskais Operetes festivāls Ikšķilē.

Nominācija PŪRA LĀDE par latviešu tautas mantojuma un tradīciju saglabāšanu un nodošanu plašākai sabiedrības daļai balva Suntažu folkloras kopai «Saule». Vadītāja Līga Broduža.

Par Ogres teātra vēstures izpēti, apkopošanu un popularizēšanu balvu saņēma grāmata «Teātris Ogrē». Autore: teātra zinātniece un Ogres teātra direktore Ieva Rodiņa.

Un klāt vakara kulminācija! Par galvenās balvas piešķiršanu paziņo novada līderis Egils Helmanis ar jūtīgiem ievadvārdiem: «Daudzi neticēja, ka šis iestudējums izdosies un sevi attaisnos. Bažas izrādījās veltas – realitāte pārspēja cerēto! Mums vienīgi jādomā, lai bez rokoperas «Lāčplēsis» pašiem taptu arī savi Lāčplēši.» Izvērtējot visus 32 pretendentus, OGRES NOVADA KULTŪRAS GADA BALVA 2023 šogad piešķirta rokoperas «Lāčplēsis» jauniestudējumam Lielvārdes parkā. Ar iespaidīgu skatuves scenogrāfiju un gaisā virmojošu saliedētības, patriotisma elpu Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes leģendārās rokoperas «Lāčplēsis» jaunais iestudējums Lielvārdē izskanēja 2023. gada 28. jūlijā. Uzvedums Lielvārdes parkā tapa pēc Ogres novada pašvaldības iniciatīvas, atzīmējot Andreja Pumpura eposa «Lāčplēsis» 135. gadadienu, kā arī rokoperas 35. gadskārtu. Līdzās tautā iemīļotiem māksliniekiem un spilgtiem izpildītājiem režisores Rēzijas Kalniņas vadībā uzvedumu kuplināja Ogres novada amatiermākslas kolektīvi – Lielvārdes jauktais koris «Lāčplēsis», jauniešu deju kolektīvs «Pūpolītis», folkloras kopa «Josta», Ķeguma jauktais koris «Lins», Tomes folkloras kopa «Graudi» un Ogres novada Kultūras centra bērnu un jauniešu deju kolektīvs «Pīlādzītis». Nevar arī noklusēt Rēzijas Kalniņas teikto: «Paldies Egilam Helmanim par drosmi un uzticēšanos, ko nekādi nevarējām pievilt.» Sirdī iegūlās kāda radošās komandas dalībnieces no sirds sacīti vārdi: «Mākslu vada paša Dieva rokas, un Viņam nav citu roku – kā vien mūsējās.»

Vakara muzikāli dvēselisko pacilātību dzīvā un aizrautīgā izpildījumā radīja Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas audzēkņi – Anna Viktorija Rengela, Kristīne Megija Žvagiņa ar dzidrajām balsīm, Elīza Blicava ar azartisko klavierspēli, Nils Valkiainens samtaini sulīgā kontrabasa tembra vieglumā, Marija Metuzāle solo ģitāras melodiskumā un Kristaps Škapars sitamo instrumentu ritmiskā orķestra kopā turēšanā.

Nobeigums nenogriežas kā ar nazi. Ogres Kultūras centra vadītāja Elīna Aupe silti pateicas visiem par apjomīgā kultūras lieluma radīšanu Ogres novadā, laipni aicina uz izstāžu zāli, kur turpinās laureātu individuālā sveikšana un neliela saviesība. Pa starpām aprunājamies ar Lielvārdes mūzikas leģendu Antoniju Kleperi, kas joprojām radošā ierindā, vienīgi veikli paskaitām, kā gadiņi skrien un ka no lielā lielvārdiešu kopkoncerta ar paša Maestro Raimonda Paula līdzdalību jau aizjoņojuši 15 gadi. Atminos, ka balvas laureāts Raimonds Krieviņš ir tas pats Raimonds, kas pirms daudziem gadiem spēlēja akordeonu simpātiskajā Jumpravas ansamblī «Vējlukturis». Arī Lielvārdes Tautas teātra leģenda, tik ilggadējais režisors Kārlis Lišmanis gaišs un rosīgs kā senāk, bet tagad balvas laureāts atkal kopā ar savu radošo komandu. Vīrs ar nelokāmu, bet gaišu gribu, taktisks un ar īpašu pedagoga talantu apveltīts. Kad aprunājamies par senām skatuviskām dienām, pēkšņi izšauj kā no plintes: «Atceros, atceros, arī tavus «Trīnes grēkus» atceros!» Mulsumā neko citu nespēju izdomāt, kā vien izlūgties vienu foto mirkli kopā ar savām radošajām dāmām. Sarokojamies ar Ogres teātra režisoru Jāni Kaijaku. Tāds laimīgs un smaidīgs. Tātad vakars izdevies. Burvīgā garderobiste nav aizmirsusi: «Nu, joprojām kopā?» Atjokoju ar senām rindām: «Sapinies viss mans mūžs.» Paldies Ogres novada kultūras kuģim par baltās buras stigru turēšanu. Noturēšanu.