Ogrē tiek veidota īpaša vieta – Neatkarības laukums, kur atcerēties un novērtēt gan valsts, gan novada vēsturi. Tajā godinās cilvēkus, kuri cīnījušies par Latviju un brīvību: strēlniekus, leģionārus, izsūtītos, kultūras darbiniekus, vairāk nekā 40 Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus. Laukumā paredzēts uzstādīt 23 bronzas skulptūras Latvijā nozīmīgām personām gan sabiedriskajās, gan kultūras, gan militārajās norisēs, piemēram, kureliešiem, pretošanās kustības dalībniekam Otrajā pasaules karā Konstantīnam Čakstem, Latvijas nacionālās pretestības kustības dalībniekam Gunāram Astram, Latvijas kara ministram Rūdolfam Bangerskim, novada slavenajiem «lāčplēšiem» brāļiem Blauiem, Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsniekam, latviešu labdarības organizācijas «Daugavas Vanagi» dibinātājam Vilim Janumam. Par viņa pieminekli pašlaik izvērtušās diskusijas, un ne tikai novada mērogā.

Ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) izmaksātajiem tā dēvētajiem alimentiem pērn Ogres novadā tika nodrošināti 925 bērni vairāk nekā miljona eiro apmērā. Taču novadā deklarēto uzturlīdzekļu nemaksātāju kopējais parāds sasniedzis 3,8 miljonus eiro. Skaitļi ļauj saprast, cik daudz bērnu neuztur viņu tēvi vai mātes lielākajā Latvijas novadā pēc iedzīvotāju skaita. Šo vecāku vietā maksā valsts, tas ir, mēs visi. Vecākiem ir pienākums uzturēt savus bērnus neatkarīgi no mantas stāvokļa, diemžēl Latvijā aizvien ir desmitiem tūkstošu uzturlīdzekļu nemaksātāju. Piemēram, šogad janvārī UGF administrācija ar uzturlīdzekļiem nodrošināja 33 932 bērnus un izmaksāti alimenti 4,1  miljona eiro apmērā. Reģistrēto parādnieku skaits iepriekšējā mēnesī – 42 230.

Latvijas Biškopības biedrība uzkūlusi putas sen zināmai problēmai, par ko Eiropas politiķi un pārtikas uzraugi jau gadiem neliekas zinis. Arvien lielāks daudzums medus tiek falsificēts, tāpēc biržas cena krītas arī īstam medum. Kā patērētājam neiegrābties, un kā izdzīvot biškopjiem, konkurējot ar cukura sīrupiem no Ķīnas? Ogres novadnieks, biškopju kooperatīva «Medotava» vadītājs Andis Titorenko pircējiem iesaka pirkt Latvijas medu, bet politiķiem izstrādāt viltojumu apkarošanai nepieciešamos normatīvus.

Pēc ilgi gaidītās reģionālā autoceļa pārbūves Tīnūžos iedzīvotāji saskārušies ar negaidītu problēmu – gājējiem un velobraucējiem jaunie infrastruktūras risinājumi radījuši vairākus drošības riskus. Lai gan sākotnējā projektā bija paredzēts izbūvēt arī gājēju un riteņbraucēju ceļu, šī iecere netika pilnībā realizēta. 

Ogres novada pašvaldības domes sēdē deputāti apstiprinājuši pašvaldības 2025. gada budžetu. Budžeta ieņēmumi plānoti vairāk nekā 112 miljonu eiro apmērā. Savukārt izdevumi plānoti teju 131,5 miljonu apmērā. Starpību veido Valsts kases aizņēmumi un budžeta atlikums no pagājušā gada. Raksturojot šā gada budžetu, Ogres mērs Egils Helmanis to raksturo kā vērtību un drošības budžetu. Prāvi ieguldījumi paredzēti nacionālo kultūras vērtību ekspozīcijās Ogrē un Taurupē, kā arī drošībā, tostarp izbūvējot jaunus veloceļus ērtākai un drošākai satiksmei. Budžetu ietekmējuši arī virkne faktoru, kas nav tieši atkarīgi no pašvaldības. Piemēram, minimālās algas palielināšana valstī un izdevumi pašvaldības domes vēlēšanu organizēšanai.

Līdz Baltijas valstu energoneatkarībai atlikušas septiņas dienas. Labā ziņa tā, ka tiks pārcirsta vēl viena saite, kas Latvijas valsti vieno ar agresori krieviju. Sliktā – atvienošanās procesa gaitā ir iespējami tehniskas dabas sarežģījumi un arī kaitnieciskas aktivitātes vai pat sabotāža, kas var izraisīt īsākus vai ilgākus energoapgādes traucējumus. Par to liecina krievijas «ēnu flotes» pārrautie kabeļi Baltijas jūrā. Iedzīvotājiem šajās dienās jāsagatavojas iespējamiem elektrības pārrāvumiem – jātur uzlādēti telefoni un rezerves enerģijas avoti.