Ogres Baltās Valdorfskolas pārstāve Evija Rudzīte stāsta, ka pirmie brīvprātīgie palīgi skolā ieradās pagājušā gada sākumā – janvārī Amandine no Francijas, kura kā brīvprātīgā darbojās līdz pagājušā gada augustam, un februārī Erkans no Turcijas, kurš šeit nodzīvoja gadu. Programmā var piedalīties jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Amandinei bija 23, Erkanam – 29 gadi.

Iespēja iepazīt citu kultūru

Programmas ietvaros brīvprātīgajiem piešķir finansējumu, lai viņi izraudzītajā valstī varētu noīrēt mitekli, iegādāties pārtiku, kā arī viņi saņem kabatas naudu, lai varētu iesaistīties dažādās aktivitātēs. Brīvprātīgie izvēlētajā darbavietā strādā 35 stundu darba nedēļu un par to samaksu nesaņem. Šobrīd tiek kārtotas formalitātes, lai jau drīzumā Ogres Baltā Valdorfskolā sagaidītu vēl vienu brīvprātīgo – jaunieti no Ēģiptes.

«Manuprāt, tā ir laba pieredze gan šiem jauniešiem, gan arī mums. Tiesa gan, mums bija zināmas grūtības piesaistīt brīvprātīgos. Lai gan to varējām darīt jau kopš 2022. gada septembra, pusgadu nespējām nevienu atrast, kurš vēlētos braukt uz Latviju Ukrainā notiekošā kara dēļ. Jaunieši no Eiropas baidās pie mums braukt, jo mēs esam Ukrainai tik tuvu. Tomēr arī šogad mums ir brīvprātīgais – Nodari no Gruzijas. Viņam ir 24 gadi. Nodari pēc izglītības ir ķīmiķis, mācījies universitātēs ASV,» stāsta E. Rudzīte. Jautāta, kāda bija motivācija iesaistīties šajā programmā, skolas pārstāve teic, ka tā ir iespēja audzēkņiem ikdienā iepazīt citu kultūru, uzdot pavisam ikdienišķus, sadzīviska rakstura jautājumus. Tā ir arī saskarsme ikdienā ar cilvēku, kurš runā citā valodā, kuram ir citas paražas, un tas ir vērtīgi bērna pasaules uzskata veidošanā. Protams, lai varētu piedalīties šādā programmā, arī skolai vai jebkurai citai iestādei, kura uzņem brīvprātīgos, ir noteiktas prasības – tai jāiziet akreditācija.

E. Rudzīte stāsta, ka brīvprātīgie Ogrē un skolas kolektīvā iejutās samērā ātri. Pamatā saziņas valoda ir angļu, bet Amandine, lai gan šeit bija salīdzinoši īsu laiku, sāka nedaudz saprast un runāt arī latviski. Erkanam ar latviešu valodu bija mazliet grūtāk, bet Nodari jau sāk runāt latviski. Ogres Baltā Valdorfskola ar laiku vēlas kļūt par ekoskolu un iegūt Zaļo ekoskolu karogu, un arī brīvprātīgo darbs skolā ir pakārtots šim mērķim, bet, protams, ja tā var teikt, tika izmantoti katra brīvprātīgā individuālie talanti. Piemēram, Erkans ir sportists un palīdzēja sportisku pasākumu, tostarp Ģimenes dienas sarīkošanā sportiskā garā. Viņš izveidoja arī vairākas spēles, ko bērni spēlē joprojām. Skolas pārstāve stāsta, ka Erkans izgatavojis koka mašīnu: «Turcijā ir tāds sporta veids – viens sēž koka mašīnā un otrs stumj – tā viņi sacenšas, kurš ātrāk. Amandine bija vairāk mākslinieciska, veidoja dekorācijas, piemēram, no izlietotajiem olu trauciņiem – tādas jaukas lietas, kam pašiem varbūt ikdienā nepietiek laika un spēku. Savukārt Nodari šomēnes sāks rīkot ķīmijas pēcpusdienas bērniem, kur rādīs ķīmijas eksperimentus – vispirms mūsu skolas audzēkņiem, bet vēlāk uz Zinātnes pēcpusdienām aicinās arī pilsētas bērnus.»

Neiztiek arī bez kurioziem

Katram brīvprātīgajam ir mentors no skolas audzēkņu vecākiem, kuri palīdz risināt dažādas sadzīviskas lietas. Jautāta, vai tomēr brīvprātīgajiem nav skumīgi vieniem svešā valstī, Evija teic, ka noteikti ne. Piemēram, Erkans aizrāvās ar latviešu dančiem, pirmdienu vakaros apmeklēja mēģinājumus un brīvdienās kopā ar Danču klubu brauca uz dažādiem pasākumiem. Nav tālu arī Rīga, kur jaunieši var braukt izklaidēties, sastapt citus brīvprātīgos no savas vai citām valstīm. Brīvdienās viņi viens pie otra ciemojas, apceļo kaimiņu valstis, piemēram, Nodari skolēnu brīvlaikā devies uz Lietuvu un Igauniju.

Ikdienas dzīvē, protams, neiztikt arī bez nelieliem kurioziem. Tā, piemēram, Erkans nekad nebija ēdis griķus, un viņam tas šķita ļoti dīvains ēdiens, bet Nodari tos ēd ļoti labprāt. Vēl viens stāsts ir par ziemas peldēšanu. «Kolēģe Līga ziemā peld āliņģī, un Amandine arī to sāka. Reiz aicināja Erkanu līdzi. Viņš sākumā labi nesaprata arī angļu valodu. Viņam visu ceļu stāstīja, ka tas ir ārā un būs auksti, bet viņš vienalga gribēja peldēt – tas taču ir veselīgi un viņš ir sportists, peldot arī aukstā ūdenī! Tuvojoties Dubkalnu karjeram, Erkana sejas izteiksme pamazām mainījās – viņš bija gaidījis baseinu ar aukstu ūdeni, nevis atklātu ūdens tilpi ar āliņģi. Pavisam atkāpties nevarēja – līdz ceļiem iekāpa ledainajā ūdenī. Bet vairs uz ziemas peldēšanos neprasījās,» smaida Evija un piebilst, ka pieredze ar ārzemju brīvprātīgajiem, protams, var veidoties dažāda, bet Ogres Baltā Valdorfskolā tā līdz šim bijusi ļoti pozitīva.

Ogres Balto skolu, kurai kopš šā gada ir arī Valdorfskolas nosaukums, 2020. gadā nodibināja vecāki, vēloties bērnus izglītot saskaņā ar valdorfpedagoģijas pieeju un latviešu tradīcijās balstītu gada ritumu. Skola atrodas divās ēkās – Ogrē, Brīvības ielā 30 un 31. Bērni te mācās gan pirmsskolā, gan skolā – šobrīd no pirmās līdz ceturtajai klasei, bet ar katru gadu plānots pakāpties vienu gadu augstāk. Proti, nākamgad būs jau arī piektā klase un tā – līdz deviņu klašu izglītības iestādei. Mācību procesā liela nozīme tiek piešķirta āra nodarbībām – pārgājieniem un sportam. Šobrīd pirmsskolā darbojas divas jauktu vecumu grupas (divi līdz trīs gadi un četri līdz seši gadi) – vienā ir 17, otrā 18 bērnu, bet sākumskolā mācās 30 bērnu un jau sākta bērnu uzņemšana nākamajam mācību gadam.

Uzziņa

Ogres Baltās skolas dibinātājs ir SIA «Pietura ģimenei», kas ieguvusi sociālā uzņēmuma statusu un uzņemta Ogres Biznesa inkubatorā. Skola darbojas roku rokā ar citām Latvijas valdorfpedagoģijas iestādēm un šajā jomā realizē arī pieaugušo izglītību.

Valdorfpedagoģija radīta, domājot ne vien par bērna intelektuālo audzināšanu, bet vēl jo vairāk par sajūtu pasaules, fantāzijas un elastīgas domāšanas attīstīšanu. Šīs pieejas galvenā misija ir sekmēt bērna spējas atvērties dzīvei un pasaulei, attīstot gribu, jūtas un domāšanu.