Aizsardzības ministrija nule laidusi klajā digitālā formātā rokasgrāmatu «Kā rīkoties kara gadījumā». Tā atrodama militārā portāla sargs.lv sadaļā «72 stundas». Kaut kad būs pieejams arī drukātais izdevums. Materiāls apjomīgs – teju simts lapu, kas detalizēti apskata indivīdu vēlamo rīcību – krājumu gatavošanu, patvērumu, medicīnu, evakuāciju, arī kopienas un valsts noturības jautājumus. Kā minēts izdevuma ievadā:

«Latvijas drošība ir atkarīga arī no mūsu individuālās un kolektīvās gatavības rīkoties krīzes gadījumā. Tas ir mūsu kopīgais uzdevums – stiprināt valsts aizsardzību –, un katrs to varam darīt, papildinot savas zināšanas un gatavojoties iespējamai krīzes situācijai. Attīstīta krīzes gatavības kultūra ir sabiedrības noturības un valsts izdzīvotspējas priekšnoteikums. Tā ir visas sabiedrības kopīga gatavība rīkoties krīzes un kara gadījumā, spēja turpināt nodrošināt kritiskās funkcijas un pakalpojumus, kā arī atbalstīt NBS aizsardzības operācijās.»Koncentrētā formā kara sadaļa atrodama bukletā «72 stundas. Kā rīkoties krīzes gadījumā». «Ogres Vēstis Visiem» šo materiālu jau publicēja 10. maija izdevumā. Tagad arī novada pašvaldība sakārtojusi savu civilās aizsardzības plānu.

Ierobežoti pieejams, jo svarīgs

Kā dokumenta pieņemšanu komentē novada mērs Egils Helmanis: «Ja mēs izdarīsim visu iespējamo, lai plānveidīgi stiprinātu mūsu valsts aizsardzību, visticamāk, mums to nekad nevajadzēs pielietot dzīvē.» Militārā sadaļa izstrādāta sadarbībā ar Nacionālo bruņoto spēku norīkoto amatpersonu darbam sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijā, un tajā iekļauta sekojoša informācija:

agrīnā brīdināšana un situācijas monitorings;

mobilitātes un pretmobilitātes pasākumi;

svarīgās infrastruktūras pastiprināta aizsardzība;

iedzīvotāju informēšana;

pašvaldību sabiedriskās kārtības nodrošināšana;

degvielas un kurināmā rezervju iesaistīšana;

pārtikas rezervju iesaistīšana;

dzeramā ūdens rezervju iesaistīšana;

patvertnēm piemēroto būvju izmantošana;

mobilo energoapgādes avotu iesaistīšana;

ārstniecības personāla un medicīnas resursu iesaistīšana;

pašvaldības teritorijā esošo personu, materiālo vērtību un citu priekšmetu evakuācija;

evakuēto personu uzņemšana pašvaldības teritorijā;

pašvaldības institūciju kritisko funkciju noteikšana. 

Kāpēc šī informācija netiek pilnībā publiskota? Ienaidnieka rokās tā automātiski kļūst par mērķi. Vienkāršoti runājot, ja ir zināms, cik karotes atrodas virtuvē, tad ir skaidrs, cik karavīru ir bataljonā. Pretinieks var izdarīt secinājumus arī no gluži ikdienišķas informācijas. OVV bija iespēja uzdot šo jautājumu Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai un Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas vadītājam Igoram Rajevam. Viņš ir arī Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, un tieši Iekšlietu ministrija ir primāri atbildīga par civilo aizsardzību.

Kurš kuram palīdzēs?

Kādā šobrīd stāvoklī ir civilās aizsardzības sistēma? Vismaz pašvaldību un sabiedrības vairākums ir ticis līdz skaidrībai, ka militāra apdraudējuma gadījumā armija nenāks ar zupas virtuvi barot civiliedzīvotājus. Armija karos, un tieši pašvaldību un iedzīvotāju uzdevums būs maksimāli atbalstīt Nacionālos bruņotos spēkus un pārējos dienestus. Pirmkārt, jau patstāvīgi tiekot galā ar krīzes izraisītajiem sarežģījumiem. Ja ārsti ir aizņemti ar dzīvības glābšanu, sagrieztu pirkstu pašam jāspēj apsaitēt. Ja izsludināta evakuācija, rīkojums jāizpilda. Tā ir būtiska atziņa no Ukrainas, ka iedzīvotāji, kas nepakļaujas evakuācijas aicinājumam, parasti ir ienaidnieka puses kolaboranti. Tie, kas saviem karavīriem iešauj mugurā un uz māju jumtiem zīmē krustus gaisa uzbrukumiem. Latvijā nesenajās Eiroparlamenta vēlēšanās par prokremliskajām partijām nobalsoja gana liels iedzīvotāju skaits, un ir novērojama zīmīga sakarība: jo kādā pilsētā vai novadā vairāk nepilsoņu, jo nelojālāki ir pilsoņi. Tā ir nopietna problēma – Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē. Droši vien arī Ogrē. Tāpēc galvenā lieta, ar ko katram iedzīvotājam jātiek skaidrībā, domājot par iespējamo rīcību kara gadījumā, – kur iegūt informāciju un kam var uzticēties. Un loģiski, pirmā uzticības persona iedzīvotājiem krīzē ir pašvaldības vadītājs.

Mācības arī Saeimā

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa stāsta, ka pirms Jāņiem arī Saeimā notika civilās aizsardzības mācības, jo parlamentam tāpat kā visai valstij jāspēj turpināt darbu apdraudējuma situācijā un kara apstākļos. Atkal jau – par gūtajām mācībām daudz klāstīt nevarot, bet priekšsēdētāja, piemēram, saskārās ar problēmu savā telefonā. Brīdinājuma īsziņa par mācību krīzes sākumu atnāca, bet atrast to daudzajās sarakstēs un aplikācijās bijis sarežģīti. Ja nezini, ka jāmeklē, paliec nebrīdināts. Nacionālā mērogā šo pašu problēmu teorētiski būtu jāatrisina ar šūnu apraides palīdzību. Tajā būs iespējams nosūtīt ziņu uz tālruņiem noteiktā reģionā, un tā būs redzama pa visu ekrānu pat podziņtelefonos. Tādu nevarēs nepamanīt vai ignorēt. Taču sistēmas ieviešana kavējas. Tai bija jau pērn jādarbojas, bet nekā. Rajevs stāsta, ka nesen saņemta kārtējā pārsūdzība ar sūdzību par pārsūdzību. Tāpēc termiņus viņš pat nemin.

Kur rast patvērumu

Vēl viens nacionāla mēroga jautājums, kas risināms tūlīt un nekavējoties, ir iespējamo patvēruma vietu apzināšana. Ja no gaisa krīt lādiņi, tad vajadzīgs stiprs pārsegums virs galvas. Ar to pagaidām sekmes ir dažādas. Valstī kopumā ir 311 bumbu patvertņu un 90 800 pašvaldībām un valstij piederošu ēku. Visas pagaidām nav pārbaudītas, jo slēdzienu par pagrabu piemērotību var dot tikai VUGD drošības inspektori un pēc nesenajiem grozījumiem arī Būvniecības valsts kontroles biroja eksperti. Darba daudz. No jau apzinātajām ēkām 30% kā patvēruma vietas nekvalificējas, jo atrodas cokolstāvā un ir ar logiem. 50% daļēji atbilst. Bet pilnībā atbilst 15% ēku. Pēc šo telpu apzināšanas nākamais solis būs to apzīmēšana un publiski pieejamas datubāzes izveide. Protams, šādu karti redzēs arī ienaidnieks, taču civilās infrastruktūras bombardēšana ir kara noziegums, skaidro Rajevs. Tiesa gan, Ukrainā notiekošais neatstāj vietu dižām ilūzijām. Krievi karo noziedzīgi. Somijā patvertņu būvniecība ilga no 1945. līdz 2011. gadam. Latvijā darbs tikai sākts. Problemātisks ir arī finansējuma jautājums. Ir iecere piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu un kopā ar valsts un pašvaldību līdzdalību atvērt 100 miljonu eiro vērtu programmu patvertņu ierīkošanai. Bet pagaidām tā ir tikai iecere. Nauda vajadzīga daudz kam – arī materiālo un medikamentu rezervju veidošanai, slimnīcu aprīkošanai. Bet, cik daudz ir laika, tas nevienam nav zināms. Tikai tas, ka jāgatavojas ļaunākajam, lai tas nepienāktu.

INDIVIDUĀLĀ NOTURĪBA

Kā sagatavoties kara gadījumam. Jārēķinās, ka karadarbības rezultātā var pārtrūkt elektrības, ūdens, apkures un gāzes piegādes. Telekomunikāciju, mobilo sakaru un interneta pakalpojumu, bankomātu, norēķinu ar bankas kartēm, veikalu un aptieku darbība var tikt pilnībā vai daļēji pārtraukta. Tādēļ pārliecinies, ka tev ir ūdens, pārtikas, medikamentu, skaidras naudas un mājās nepieciešamo lietu krājumi.

KOPIENAS NOTURĪBA

Iesaisties kopienas iniciatīvās, lai palīdzētu karā cietušajiem, piemēram, līdzekļu un pārtikas vākšanā vai atbalsta tīklu organizēšanā, vai brīvprātīgajā darbā organizācijās, kas atbalsta karavīrus, bēgļus vai citus cietušos iedzīvotājus. Vari veikt rokdarbus, piemēram, apģērbu, segu vai aprūpes paku izgatavošanu karavīriem vai pārvietotajām personām. Ja iespējams, palīdzi sev zināmo karavīru ģimenēm, piemēram, ar bērnu aprūpi vai sniedzot emocionālu atbalstu. Sporta aktivitāšu organizēšana var sniegt ievērojamu atbalstu bērniem grūtā laikā. Tā būs iespēja novērsties no stresa, veicinās piederības sajūtu un nodrošinās būtisku sociālā atbalsta tīklu bērniem. Tev var būt būtiska loma gan praktiskas palīdzības, gan emocionāla atbalsta sniegšanā krīzes situācijā. Kā tava kopiena/interešu grupa var palīdzēt kara gadījumā (pārtikasgatavošana, apģērba, zeķu izgatavošana, ziedojumu vākšana)? Ja esi uzņēmējs – iespēju robežās turpini darbu un vērsies vietējā pašvaldībā pēc atbalsta un sadarbības iespējām!

TAVAS VALSTS NOTURĪBA

Lai pārvarētu militāro apdraudējumu Latvijā, Ministru kabinets var lemt par atsevišķu tiesisko režīmu ieviešanu – ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis. Latvijas normatīvajos aktos karastāvoklis nav paredzēts kā īpašs tiesiskais režīms atšķirībā no ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa. Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 22. panta sestajam paragrāfam, kara laiks iestājas, ja ārējs ienaidnieks ir izdarījis militāru iebrukumu vai citādi vērsies pret valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu vai teritoriālo integritāti. Kara laiks iestājas pēc faktiskiem apstākļiem un nav saistīts ar Ministru kabineta vai citas valsts varas institūcijas lēmumu to ieviest. Vienlaikus Satversmes autori ir paredzējuši Valsts prezidenta un Saeimas kompetences lemt un pasludināt karu, ja kāda cita valsts Latvijai to ir pieteikusi vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Atbilstoši Satversmes 44. un 43. pantam, Valsts prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu, savukārt uz Saeimas lēmuma pamata Valsts prezidents pasludina karu.

No rokasgrāmatas «Kā rīkoties kara gadījumā»

__________________________________________

Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts «Ogres Vēstis Visiem».

#SIF_MAF2024.