Ministrijā skaidro, ka šāds lēmums pieņemts līdzekļu trūkuma dēļ Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) programmā, kur izdevumi pārtikas atbalsta iegādei veido 87 procentus no visiem kopējiem izdevumiem. Šobrīd pieejamais ESF+ programmas finansējuma atlikums ir 18 196 193 eiro, un, atbilstoši LM aplēsēm, ar to pietiktu tikai līdz nākamā gada jūnijam. Lai pārtikas paku sadali varētu turpināt līdz gada beigām, pietrūkst astoņu miljonu eiro. Tāpēc nolemts maznodrošinātākiem pārtikas pakas vairs neizsniegt un trūcīgajiem, kā arī krīzes situācijā nonākušajiem paku skaitu samazināt, tomēr saglabājot iespēju tās saņemt visu nākamo gadu. Kopš 2024. gada ir optimizēts pārtikas preču komplekta saturs, līdz ar to tā cena samazinājusies par 4,2 procentiem – no 26,47 uz 25,37 eiro.

Atbalsta pakas ietver pārtikas preču komplektus, higiēnas un saimniecības preču komplektus, pārtikas preču komplektus maziem bērniem (divus veidus atkarībā no bērna vecuma), higiēnas preču komplektus maziem bērniem (četrus veidus atkarībā no bērna vecuma), kā arī skolas piederumu komplektus bērniem vecumā no pieciem līdz 16 gadiem. LM norāda, ka šie citi atbalsta veidi – higiēnas, saimniecības, pārtikas, bērnu higiēnas un mācību piederumu preces – ir ar mazu finansiālo ietekmi, tāpēc tie turpināsies.

LM apkopotie dati liecina, ka šogad katru mēnesi visu atbalstāmo personu skaits bijis ap 55 000, ziemas periodā sasniedzot pat 60 000 cilvēku. No viņiem aptuveni 10 līdz 15 tūkstoši cilvēku ir maznodrošinātas personas. Katra gada 1. janvārī tiek pārskatīts minimālo ienākumu slieksnis, līdz ar to 2025. gadā tas pieaugs, dodot tiesības mājsaimniecībām saņemt sociālo palīdzību, taču, kā prognozē speciālisti, tas būtiski neietekmēs jau šobrīd palīdzību saņemošo personu skaitu. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis visā valstī (jebkurā pašvaldībā) ir vienāds – šogad pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā tie ir 343 eiro, bet pārējām personām – 240 eiro.

Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni nosaka katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka tikai maksimālo un minimālo maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni. Šogad Eiropas atbalsta pakas varēja saņemt maznodrošinātas mājsaimniecības, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedza 411 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 288 eiro.

Eļļu būs jāpērk veikalā, augļiem nepietiks

Ogres novadā partnerorganizācija pārtikas paku sadalē ir biedrība «Latvijas Sarkanais Krusts» (LSK). Tās Zemgales komitejas Ogres biroja vadītāja Ilze Ziemele skaidro, ka no gada sākuma līdz šā gada septembrim Ogres novadā saņemtas 757 izziņas, uz kuru pamata maznodrošinātas personas saņēmušas pārtikas pakas. I. Ziemele skaidro, ka viena šāda izziņa var būt izsniegta vienam cilvēkam un var būt izsniegta mājsaimniecībai, piemēram, ar pieciem cilvēkiem, kur katram ir tiesības saņemt pārtikas paku, tāpēc šobrīd ir grūti precīzi pateikt, cik personu nākamgad pārtikas pakas vairs nesaņems, turklāt viņu skaits ik gadu mainās.

I. Ziemele piebilst, ka, pārstājot pārtikas pakas piešķirt vienai no grupām, šo cilvēku vajadzība pēc atbalsta jau nekur nezudīs. Tas nozīmē, ka arvien vairāk cilvēku palīdzību lūgs Sociālajam dienestam vai labdarības organizācijām, kuru iespējas arī ir ierobežotas. «Kopš strādāju «Latvijas Sarkanajā Krustā», situāciju, kad kādai no atbalsta grupām finansējuma trūkuma dēļ tiktu samazināta paku izsniegšana, līdz šim nav bijusi. Protams, mēs palīdzēsim, kā varēsim, bet jāsaprot, ka mums nav iespējas sagādāt cita veida pārtiku, mēs vieni nevaram to īstenot, ir nepieciešami sadarbības partneri. Protams, ja kādam ir vēlme iesaistīties, mēs labprāt uzklausīsim un esam gatavi veidot kādu kopēju projektu,» saka I. Ziemele.

Iedzīvotāju neapmierinātību, kuri vairs nevarēs saņemt pārtikas pakas, nākamgad visvairāk izjutīs darbinieki paku sadales punktos. Daiga Torbajeva, kura pārtikas paku izsniegšanu reizi mēnesī nodrošina Suntažu Kultūras namā un reizi mēnesī Lauberē, stāsta, ka trūcīgie nāk pēc pakām, jo tas viņiem ir ļoti būtiski. Kas attiecas uz maznodrošinātajiem, ir, kuri izņem visu paku, bet ir tādi, kuri izvēlas tikai viņiem vajadzīgos produktus, piemēram, cilvēks neēd zirņus vai putraimus un atstāj tos sadales punktā. Ģimenes, kurās ir bērni, izņem visas pakas, bet laukos šādu ģimeņu nav daudz. «Maznodrošinātām ģimenēm pārtikas pakas nav izdzīvošanas jautājums, bet tomēr tas ir liels atbalsts. Lielākoties šīs pakas saņem pensionāri, ja viņi slimo, izņem visas pakas. Vasarā, kad daudz kas izaug pašu dārzā, pakas ņem mazāk, bet pēc ziemas, uz pavasara pusi – vairāk. Arī maznodrošināto personu ienākumi atšķiras, un ir tādi, kuriem pakas nemaz nepienākas, lai arī viņi ir maznodrošinātie. Noteikti būs neapmierinātie. Ja cilvēks, saņemot pārtikas paku, piemēram, makaronus vai eļļu var nepirkt veikalā un tā vietā iegādāties kādu augli, tad tagad to vairs nevarēs atļauties,» secina Daiga Torbajeva.

Visvairāk izmaiņas skars pensionārus un invalīdus

Savukārt sociālā darbiniece Diāna Keiviša paku izdali nodrošina Jumpravā un viņas pārziņā ir arī Lēdmanes un Krapes paku sadales punkts. D. Keiviša skaidro, ka, piemēram, Jumpravā ir 34 trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības. Gandrīz puse – 15 ir maznodrošinātās mājsaimniecības. Viena pārtikas paka ir vidēji uz sešām nedēļām jeb četras pārtikas pakas sešos mēnešos. «Visvairāk šo paku saņēmēju ir personas ar invaliditāti un pensionāri. Izmaiņas visvairāk skars tieši viņus. Cilvēki, kuriem pakas pienākas, tās arī izņem. Cenas veikalos miltiem, eļļai ir krietni augušas, un, protams, šī paka sniedz atspaidu. Turklāt lauku veikalos produktu cenas nereti ir gandrīz dubultā, salīdzinot ar pilsētu. Tas ienākumu līmenis, tā starpība nav tik liela, lai varētu teikt, ka maznodrošinātie ir krietni bagātāki nekā trūcīgie,» saka D. Keiviša, atgādinot, ka pārtikas pakas, vēršoties Sociālajā dienestā pēc attiecīgas izziņas, var saņemt arī krīzes situācijā nonākušie. Tam ne vienmēr jābūt ugunsgrēkam vai plūdiem, tās var būt ikdienišķas situācijas ģimenē, piemēram, saistībā ar ārstniecību, dzīvesvietas maiņu.

Visvairāk paku tiek sadalīts Ogrē, Meža prospektā 9, kur ar iedzīvotājiem tiekas Lidija Trepša. Viņa stāsta, ka proporcionāli, salīdzinot ar trūcīgajām personām, maznodrošināto personu, kas saņem pārtikas paku, nav daudz, bet viņi, protams, par to, ka paku vairs nebūs, nepriecāsies un būs neapmierināti. «Daudzi cilvēki ir gados un saka paldies par pakām, ka tādas vispār ir. Bija situācija, ka atnāca vīrietis saņemt pārtikas paku un bija iedomājies, ka viņam pienākas divas pakas. Uzzinot, ka paka ir tikai viena, viņš bija burtiski izmisis,» atceras Lidijas kundze, piebilstot, ka tagad šādu izmisušo būs daudz, jo dzīves dārdzība pieaug krietni ātrāk nekā pensijas.

Uzziņa

No 2021. līdz 2023. gadam Latvijas vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem izdalītās pārtikas atbalsta daudzums pārsniedza 400 000 pārtikas preču komplektu gadā. Papildus tam 2022. un 2023. gadā izdalīti kopā vairāk nekā 153 000 pārtikas preču komplektu Ukrainas iedzīvotājiem.