Atmodas dienas aizskrēja ātri. Pārdrošnieku, disidentu, kurus vara sauca par ekstrēmistiem, it kā mazais iekustinājums, tad Radošo savienību plēnums 1988. gada 1., 2. jūnijā, tad Latvijas Tautas frontes (LTF) neticami straujā izaugšana masveida frontē, kad visa tauta kļuva par vienu ierindu, un pāris gadu laikā uzausa – saulainais 1990. gada 4. maijs – ar Brīvību, Neatkarību, savu Valsti pārliecinoša tautas vairākuma sirdīs.
Sanāk tajā pašā padomju «sociālistisko sacensību» pielūgsmē vien iekrist. Taču, atsijājot politisko uzmācību, mācību grāmatas toreiz bija tādas, kurām nevajadzēja ne tematiskos plānus, ne koncepcijas, ne vīzijas. Skolotājs skaidri zināja, kas jāmāca, bērns zināja, kas jāzina un cik daudz jau zina.
Ir labi, ja krietna, Latvijai uzticīga cilvēka sirdī glabājas mūsu vēstures likteņu izšķirošie notikumi un arī būtiskie pagriezieni, kas sagatavoja un īstenoja lielās pārvērtības. Viens no tādiem pagriezienu punktiem bija arī 1990. gada 21. aprīlis, kas paliek nepelnītā citu notikumu ēnā.
Visbezjēdzīgākie strīdi ir par to, kuros laikos bija labāk. Tad ironija aizved līdz tam, ka senāk nebija pat uguns, bet tagad uz modernām plītīm gaļu cepam… Kas teica, ka padomju laikos teju visiem bija labi vai visiem nebija nekā? Jā, nebija tā, kā tagad ir, kad ar miljonāru jahtām pa jūrām zēģelē un Baltezera krastā katra pleķa īpašniekam sava tupele sevišķi jaudīgāka par kaimiņa ātrgaitas kuteri…
Tīras sirdsapziņas, patiesības un taisnības sardze, kristiete un Latvijas patriote pēc pārliecības un mūža veikuma, pēc sirds un prāta aicinājuma, ar uzupurēšanās garu un nesalaužamās pārliecības starojumu dvēselē. Latviete no Latgales. Cieši sūrajā Latvijas liktenī ievijusies latgaliete. Domātāja, darītāja, boļševiku vajātā un izsūtītā, ar liela cilvēka garīgā dziļuma talantu apveltītā dzejniece. Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece. Tāda bija un joprojām ir Broņislava Martuževa. Nu jau Simtgadniece.
Kad pat ne skrupulozi pēti, bet tikai ielūkojies vēsturē, saproti, ka nav mazu, necilu vietu. Katrai no tām pagājība aizvien ir nozīmīga vietējiem (un ne tikai) iedzīvotājiem. Re, piemēram, Krape.
