Kā katru rudeni, televīzijā atgriežas daudzu iemīļotais šovs «Īstās latvju saimnieces». Tajā piedalīsies septiņas drosmīgas, tautiskas un reizē ar modernu skatījumu apveltītas saimnieces, kuras klās galdus Vidzemē, Latgalē, Sēlijā, Zemgalē un Kurzemē, ievedot kulinārā piedzīvojumā un cīnoties par uzvarētājas titulu. Šogad šovā būs redzamas arī divas saimnieces no Ogres novada. 25. septembrī raidījums ciemosies pie Ivetas Zemnieces no Tomes pagasta Bekuciema, kura saimnieko pirtī «Mana Zeme». Savukārt pēc nedēļas, 2. oktobrī, «Īstās latvju saimnieces» dosies pie Māras Šmites, kuras pārziņā ir saimniecība «Vairogi» Meņģeles pagastā.

Šogad mācības Ogres novada pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs sāks ap 7300 skolēnu. Pirmais septembris vienmēr nāk ar īpašu satraukumu – jāiegādājas ziedi skolotājām, pildspalvas, zīmuļi un flomāsteri, jāsagatavo svinīgi tērpi. Taču vislielākais pārdzīvojums un piedzīvojums noteikti ir tiem, kuri skolas durvis ver pirmo reizi – ar spīguļojošām acīm, mazliet nedrošu smaidu un lielu ziņkāri par to, kas viņus sagaida. Šis mirklis ne mazāk īpašs ir arī vecākiem – prieks un lepnums mijas ar satraukumu, rodas simtiem jautājumu: vai bērnam viss patiks, vai viņš atradīs draugus, vai sapratīsies ar skolotāju, vai spēs izturēt garās dienas skolā? Ar pirmajām emocijām, soli pirms jaunā mācību gada un dzīves posma sākuma, piekrita padalīties topošais pirmklasnieks Tomass un viņa mamma Laura.

Jau pavisam drīz būs klāt septembris, kad kārtējās ANO Ģenerālās Asamblejas laikā par Palestīnas valsts oficiālu atzīšanu gatavojas pavēstīt Francija, Apvienotā Karaliste, Kanāda un Austrālija, kurām varētu pievienoties vēl kādas pasaules valstis. Vai tas kaut ko mainīs un nodzēsīs kara liesmas, kas pašlaik plosās Gazas joslā? Visticamāk, ka atbilde ir negatīva. Ir diezgan bezjēdzīgi atzīt valsti, kas ne tikai nespēj ar kaimiņiem vienoties par robežām, bet arī savā iekšienē sašķelta divās daļās – jau vairākus gadu desmitus oficiāli par palestīniešu pašpārvaldi tiek uzskatīta Jordānas upes rietumkrastā esošā Mahmūda Abāsa valdība (kustība Fatah), bet Gazas joslā saimnieko krietni radikālākie islāmistu grupējumi Hamās un Islāma džihāds.

Valdībai meklējot iespējas izdevumu samazināšanai, būs jāpārskata arī juceklīgā izdienas pensiju sistēma. Atsevišķām profesiju un amatu kategorijām tā piešķir privilēģijas – būtiski agrāku pensionēšanās iespēju un lielākus ienākumus. Laikraksta aptaujātās Ogres novada senioru organizācijas piekrīt, ka šī sistēma ir jāmaina. Parastie mirstīgie pensijā var doties tikai no 65 gadiem. Daudzi vārda tiešā nozīmē strādā līdz kapa malai, pelnīto atpūtu šai saulē tā arī neizbaudījuši. Tikmēr KNAB grāmatvedis, prokurors vai, piemēram, dzelzceļnieks – pensiju nez kādēļ var saņemt jau no 50 gadiem. Viņš tiklab var turpināt strādāt un dzīvot, cepuri kuldams, daudz labāk nekā pārējie. Tas nav taisnīgi. Vienlaikus ir arī tādas profesijas un amati, kuros fiziskā un psiholoģiskā slodze, kā arī apdraudējuma līmenis ir tādi, ka cilvēks objektīvi nevar tik ilgus gadus strādāt. Sistēma jāmaina ļoti izsvērti.

Jā, to, ka mūzika ir Dieva valoda, zinām. Tajā krāsu, nokrāsu, jūtu, sirds pārdzīvojumu bezgalība un dziļumu atvari tiekas. Kur dažādu ļaužu uztverēs vienojošais visiem varētu būt sen zināmais – mūzika ir dvēseles ārsts. Kāds to varbūt pasaka labāk: «Mūzika apgaro visu pasauli, dod dvēselei spārnus, veicina iztēles lidojumu; mūzika atdzīvina un iepriecina visu eksistējošo... To var nosaukt par visa skaistā un cildenā iemiesojumu.»