Lai arī no šā gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā stingri ierobežojumi – aromatizētas e-cigaretes jeb tā sauktie saltiņi ir aizliegti un nikotīna izstrādājumus nedrīkst pārdot vai iegādāties personas, kas jaunākas par 20 gadiem, realitāte rāda citu ainu. Produkts ir aizliegts, bet tas joprojām ir pieejams. Lai noskaidrotu, cik viegli ir iegūt šos nikotīna produktus, OVV veica nelielu eksperimentu. Process izrādījās pārsteidzoši vienkāršs. Pietika tikai apvaicāties paziņām, vai kāds nezina, kur un kā var iegādāties aromatizētu elektronisko cigareti. Ilgi nebija jāgaida – uzradās kāds, kurš paskaidroja, ka visa «tirgošanās» notiek vietnē «Snapchat». Preces tur pat tiek reklamētas – kā mazā interneta veikalā.

Vienlaikus ar iebrukumu Ukrainā krievija un Baltkrievija sākusi gatavoties rudenī paredzētajiem manevriem rietumu kara apgabalā – Zapad 2025. Tas notiks pie Baltijas valstu, Polijas un arī Ukrainas robežām. Arī somi ziņo par gaidāmo krievu karaspēka izvēršanos viņu valsts tuvumā. Rudens būs visai saspringts, un daudz kas būs atkarīgs no kara gaitas Ukrainā. Pamiers tur var nozīmēt nemieru šeit, jo krievijas politikas un ekonomikas galvenais dzinulis šobrīd ir militārā agresija pret jebko.

Tie bija īpaši svētki Ķeipenē! Ir 16. maijs, no malu malām krietni savlaikus kopā nāk ļaudis! Apnicīgās lietavas pratušās pierimt, un gleznaini biezajiem mākoņiem cauri izlaužas saule. Un teiksiet vēl, ka tas nebija speciāli kultūras un mākslas svētkiem? Ķeipenes Tautas nams uzziedēja jaunā, burvīgā veidolā. Ar jaunu, cēlu ārējo izskatu un ļoti gaumīgu iekšējo pasauli, kur katra jaunā telpa liecina par burvīgu «Viļņu» nama atdzimšanu! Jau agri no rīta raizējos, vai izdosies noknipsēt šodienas namu tieši šodien, jo atpakaļ ejošu datumu sirds nepieņem. Ar vairākiem gājieniem uz turieni un piegājieniem solītā bilde rokā gan. Un te vietā ierastais: domāju, ka būs kā vienmēr, bet iznāca labāk. Pēkšņi atveras debesis, un Tautas nams iemirdzas visā krāšņumā!

Ogres Vēstures un mākslas muzeja izstāde «Brīvības ceļš» sabiedrībā sacēlusi pamatīgu vētru. Ne jau visa ekspozīcija – bet divas konkrētas lietas: krievu karavīra formastērps, kas atvests no Ukrainas, un muzeja pakāpieni, kas izgatavoti no padomju okupekļu paliekām. Taču pamatīgu vētru manā galvā uzjundīja kaut kas pavisam cits – sabiedrības reakcija. Sociālajos tīklos tiek runāts par cieņu, par ētiku, par morāli un, protams, nevar nepieminēt iespējamu Ženēvas konvencijas pārkāpumu. Daži uzskata, ka tā ir līķa apgānīšana, citi – ka tas ir svarīgs vēsturisks pierādījums. Taču šajā troksnī kļūst grūti sadzirdēt pašu būtiskāko: kā mēs kā sabiedrība uztveram taisnīgumu un cieņu? Jo, ja asiņains formastērps izraisa lielāku sašutumu nekā tūkstošiem ukraiņu bērnu, sieviešu un karavīru ciešanas, tas liek domāt par nopietnām problēmām ar vērtību skalu.

Lai gan kovida laiks, šķiet, jau tālā pagātnē un šobrīd šo infekcijas slimību uztveram kā parastu vīrusu, daudzi joprojām izjūt pandēmijas laika sekas. Vieni zaudējuši darbu, jo atteicās vakcinēties. Citi cīnās ar pārslimotās infekcijas sekām. Bet vēl dažiem par kovidu nākas atcerēties, sēžoties uz apsūdzēto sola. Zemgales rajona tiesa rakstveida vienošanās procesā iztiesājusi krimināllietu Brigitas A. (vārds mainīts) – kādas SIA ārsta palīdzes apsūdzībā par mantkārīgā nolūkā izdarītu dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu un apzināti nepatiesas informācijas ievadīšanu automatizētā datu apstrādes sistēmā, kas apstrādā informāciju, saistītu ar valsts sociālo un epidemioloģisko drošību. Līdzdalībā apsūdzēts arī Artūrs B. (vārds mainīts) un viņa dzīvesbiedre Anna B. (vārds mainīts).