Pavasaris Latvijā nesaistās vien ar sniega kušanu un putnu dziesmām, tas diemžēl kļuvis arī par kūlas ugunsgrēku sezonas atklāšanu. Kaut gan kūlas dedzināšana ir aizliegta, sodāma un bīstama nodarbe, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests joprojām katru gadu saņem simtiem izsaukumu. Kāds ir šīs sezonas sākums, kādus draudus tas rada, un kāpēc cilvēki vēl joprojām riskē ar dzīvībām un īpašumiem? 

«Viss pa mierīgo,» teic akmeņkalis Mārcis Ziemelis, taujāts, vai padomju diplomātam Teodoram Netem veltītā piemiņas akmens pārzāģēšana nav atbrīvojusi kādus baisus komunisma garus. Uzņēmuma «Ziemeļu akmens» darbnīcā Lēdmanē no pieciem okupācijas laika artefaktiem top ieejas pakāpieni Latvijas Brīvības ceļa ekspozīcijas ēkai.

Ogres novada sauklis «Šeit dzimst leģendas» savā jēdzieniskajā izpratnē nav vien idejas uzsaukuma, lozunga vai aicinājuma forma, bet process, kuram ir sākums, ievads, rūpīga, jā, arī talantīga, darba turpinājums un nobeigums, kas bieži vien atkal top par jaunu iedvesmu ideju spietiem. Un tā visu mūžiņu. Sarmītes Poikānes jaunā grāmata ir viņas pašas kārtējās leģendas liecinājums, fenomenāla veikuma apliecinājums.

Laiks ap Māras dienu allaž tāds mainīgs, viltīgs. Te silda kā pavasarī, te saldē kā ziemā. Naktīs, kad iegriežas spelgoņas ziemelis un pūš vareni, ikkatrs, kas nomodā, zina pajumtes, izkurtas krāsns vērtību: ja paliek vēsi, cilvēkbērns sasedzas siltāk, kaķītis pieglaužas segai un murrā tīkamu mieru. Kas to piedzīvojis, atminas skaudri, kā nakts melnumā, bargi dauzot pa durvīm, pēkšņi atnāk bruņots atbrīvotājs, izceļ cilvēka bērnus no siltām gultiņām, nolaupa mieru un atnes nelaimi uz daudziem gadiem.

Ogres upes krastu iedzīvotājiem un piegulošo zemju īpašniekiem šis ir īstais brīdis padomāt par īpašuma turpmāko izmantošanu un pieteikt savas idejas Dabas aizsardzības pārvaldei, kas izstrādā «Ogres ielejas» jauno dabas aizsardzības plānu. Formāli plāns tiek taisīts projektā «Ekoloģiskā tīkla izveide lapkoku praulgrauža aizsardzībai Baltijā». Taču tas tikai tādēļ, lai caur šo vienu sugu – Osmoderma eremita – piesaistītu Eiropas Savienības naudu dabas parka apsaimniekošanas plānam.

Latvijā, 60 km garajā ceļa posmā no Tīnūžiem līdz Koknesei, izvietotas 34 ceļa zīmes ar norādi uz Maskavu. Tās daudziem raisa neizpratni par to nepieciešamību, īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Lai gan šis jautājums tika aktualizēts jau pirms diviem gadiem, nekādas izmaiņas šī jautājuma virzībā uz priekšu nav novērotas. Kāpēc?